Ziņu avoti

Militāro un militarizēto struktūrvienību krūšu zīmju attēli. Daugavpils pētnieka Leonarda sastādīts mūsdienu Latvijas krūšu nozīmju rādītājs, kas dod ziņas par dažādu zīmju variantu izskatu, ražotāju, materiāliem un izmēriem. Izdevumu var nopirkt Rīgā kolekcionāru saietā 6. vidusskolā tieši no autora par 10 latiem (jāmeklē parasti 2. stāvā).

Edgars Andersons, Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Grāmata izdota Kanādā 1983. gadā un ilgu laiku bija vienīgais informācijas avots par Latvijas armiju. Grāmata rakstīta emigrācijā un daudzas lietas nav precīzas, tomēr arī līdz šim tā paliek galvenais ziņu sakopojums par Latvijas armiju līdz 1940. gadam.

Enciklopēdija Latvijas Brīvības cīņas 1918 – 1920, redaktore Inta Pētersone. Enciklopēdija diezgan plāna, toties tā ir pats nopietnākais Brīvības cīņām veltītais izdevums neatkarīgajā Latvijā.

Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918 – 1940. Nesens izdevums, kurā autors centies sakopot zināmo informāciju par nosaukumā minēto tēmu. Tā kā grāmatas tēma ir ļoti līdzīga šīs lapas tēmai, par to – sīkāk. Šī ir vienīgā grāmata, kurā sakopotas ziņas par Latvijas armijas simboliku, un tai pagaidām nav līdzīgu izdevumu. Diemžēl tā ir vienīgā labā grāmatas īpašība, kas gan pagaidām, kamēr nav citu grāmatu, atsver daudzās sliktās īpašības.

Galvenais, kas krīt acīs, ir neveiklais grāmatas stils un slikti strukturētais saturs. Tā vietā, lai publicētu ietērpa noteikumus un pavēles, autors izvēlas pārstāstīt to saturu, un tādā veidā, piemēram, 1919. gada 28. februāra pavēle, kuras teksts jau bez tam ir neskaidrs, kļūst pilnīgi nesaprotama.

Igors Vārpa, Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga. I. Vārpa ir izpelnījies īsto vēsturnieku necieņu par plaģiātu savās grāmatās, bet tas nenozīmē, ka viņa grāmatas ir sliktas, parastam lasītājam tās sniedz koncentrētu informāciju par autora izvēlēto tēmu. "Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga" droši vien ir vissvarīgākā autora grāmata un tai viņš veltījis visus spēkus. Grāmatas beigās dota laba Latvijas armijas krūšu zīmju tabula, acīmredzot no Kuģniecības muzeja.

Baltfort ir Baltijas militārās vēstures žurnāls krievu valodā, kurš iznāk divas reizes gadā kopš 2007. gada. Kaut arī tas veltīts jaunāko jūras un sauszemes mācību attēlošanai un cietokšņu un nocietinājumu vēsturei, pašā pirmajā (2007. gada decembra) numurā ir J. Ciganova raksts par Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvu. Iepriekš Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvs nekur nav apskatīts.

Цейхгауз ir viens no Krievijas militrāri vēsturiskajiem žurnāliem, kurš ar lieliem pārtraukumiem iznāk no 1991. gada. Žurnāls savā 27., 28., un 30. numurā (2008. un 2009. gadi) ir publicējis J. Ciganova rakstus par Latvijas armijas krūšu zīmēm. Nekā jauna šo zīmju aprakstos nav, tomēr klāt pievienoti iepriekš nepublicēti fotoattēli un zīmējumi.

Arī dažos iepriekšējos numuros ir tēmas, kuras saistītas ar mūsu puses militāro vēsturi.

Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Galvenais Latvijas militārās vēstures izdevums ir Kara muzeja gadagrāmata. Simbolikai veltīti raksti ir gandrīz katrā izdevumā:

I (2000) – trīs raksti:
Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru cepures 1919. – 1940. g.
Ilze Krīgere, Krūšu nozīme — latviešu strēlnieku simbols.
Ilzīte Zeltiņa, Latvijas armijas pulku krūšu nozīmju miniatūras.

II (2001) – Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru uzpleču zīmes 1919 – 1940.