Te būs īsa ar uniformoloģiju saistītu terminu vārdnīca, kas vēl tiks papildināta ar vārdiem un attēliem.
Akselbante Akselbante (no vācu Achselband, krieviski аксельбант, angliski un franciski aiguillette) ir tērpa rotājums, kas sastāv no vienkāršām un pītām auklām. Tās galā parasti ir viens vai divi metāla adatveida rotājumi. Akselbanti parasti nēsā aptītu ap labo plecu, ar galu piestiprinātu pie krūšu pogas.
Tradicionāli Eiropā akselbantes piešķir adjutantiem, štāba virsniekiem, žandarmiem, tās var būt arī vienības atšķirības zīme (angliski un franciski fourragère).
Krievijas impērijā līdz 1917. gadam dažiem dragūnu, ulānu, jātnieku artilērijas pulkiem bija akselbantei līdzīga atšķirības zīme – cepures aukla (krieviski этишкет). Tā bija aukla ar plakaniem pušķiem galos, kas cēlusies no XIX gs. ķiveres auklas, šo auklu tina ap kaklu, lai jājot nepazaudētu cepuri. To, nesavienotu ar cepuri, parasti nēsāja izvītu caur uzplečiem apkārt kaklam.
Latvijas armijā akselbantes nēsāja adjutanti, akselbantes bez adatveida uzgaļiem piešķīra kā atšķirības zīmi par noteiktu punktu skaita iegūšanu šaušanas un attāluma noteikšanas sacensībās.
Mūsdienu NBS akselbante ir prezidenta adjutanta atšķirības zīme. Sarkana akselbante ir Militārās policijas tērpa sastāvdaļa, balta akselbante – Štāba bataljona parādes tērpa sastāvdaļa.
Aploks Cepures aploks (angliski cap band, krieviski околыш) cepures apakšējā daļa, kas cieši apņem galvu. Var būt atšķirīgā krāsā no cepures virsas un pārējā ietērpa, apzīmējot ieroču šķiru vai pakāpi.
Berete Berete ir apaļa mīksta cepure bez naga. Tā ir bijusi basku tautas tērpa daļa, kā karavīru cepure tā tika lietota jau XIX gadsimta Spānijas pilsoņu karos. Pirmā pasaules kara laikā to ērtības dēļ sāka valkāt angļu tankisti, bet vēlāk to oficiāli pārņēma liela daļa pasaules armiju.
Dienesta pakāpju apzīmējumi Dienesta pakāpju apzīmējumi ir simbolika, kas apzīmē karavīra vietu dienesta pakāpju hierarhijā. Parasti mēdz būt trīs karavīru grupas – kareivji, instruktori un virsnieki ar atšķirīgu sev raksturīgu pakāpju apzīmējumu sistēmu.
Latvijas armijā kareivju un instruktoru pakāpes tiek apzīmētas ar svītrām, virsnieki ar piecstaru un četrstūrainām zvaigznēm.
Epolete Epolete (angliski, vāciski Epaulette) ir ciets uzplecis ar apaļu galu. Pie apkakles epolete ir piestiprināta ar pogu, pie apaļā gala tā ir izvērta caur šauru auduma joslu (angliski shoulder tab, krieviski контрпогон). Šī auduma josla dažreiz tiek lietota uzpleča vietā bez īsta uzpleča vai epoletes. Gandrīz vienmēr apaļais gals ir izrotāts ar bārkstīm. Mūsdienās epoletes ir saglabājušās dažu valstu karavīru parādes tērpos, citā ziņā tās tiek izmantotas līdzīgi parastiem uzplečiem.
Frencis Frencis ir karavīru svārki, kuru galvenās pazīmes ir atliekta apkakle (stāvoša vai ne), krūšu kabatas, un krokojums muguras daļā. Nosaukums nācis no krievu valodas, kur tas cēlies no angļu feldmaršala Džona Frenča (1852 – 1925) vārda.
Galifē Galifē (krieviski галифе) ir bikses, kuras cieši pieguļ ikriem un ir platas gurnos, ko sākotnēji lietoja kavalēriskti, bet drīz pārņēma citu ieroču sķiru pārstāvji. Sastopams arī nosaukums "pusgalifē" biksēm ar šaurāku gurnu daļu. Nosaukums "galifē" tika lietots Krievijas impērijā un krievu valodas ietekmētās armijās. Savu nosaukumu bikses ieguvušas no to izgudrotāja franču ģenerāļa Gastona de Galifē (1830 – 1909) vārda.
Goržete Goržete sākotnēji bija kakla bruņu gabals, bet vēlāk – virsnieku atšķirības zīme. Tā parasti bija sirpjveida formas ornamentēta metāla plāksne, ko nēsāja ķēdē ap kaklu. Goržetes pārstāja lietot XIX gs., bet tās atgriezās 1930. gados Vācijā kā karognesēju un militārās policijas atšķirības zīme. Lielbritānijas armijā vecāko virsnieku zīmotnes ar tresi un pogu (gorget patch) ir cēlušās no pogām, kas domātas goržetes turēšanai.
Granāta Sprāgstoša apaļa rokasgranāta, no kuras izlaužas liesma, ir izplatīta simbolika, ko parasti lieto grenadieri un artilēristi. Tā kādreiz bija franču Ārzemnieku leģiona cepures zīme.
Latvijas armijā sprāgstošā granāta sastopama artilēristu simbolikā.
Huzāru ietērps Huzāri (angliski hussars, krieviski гусары) ir vieglās kavalērijas paveids, kura pirmsākumi ir XV gadsimta Ungārijā. Ar XVIII gs. huzāru pulki izveidojās daudzu Eiropas valstu armijās, kad arī izveidojās tradicionālais huzāru tērps. Tiek uzskatīts, ka tas cēlies no ungāru lopu ganu tautas tērpa.
Huzāru svārki bija izrotāti ar tresēm ar mezgliem galos (vāciski Atilla, krieviski доломан).
Ar kažokādu un tresēm apšūta virsjaka, ko bieži nēsāja uzmestu uz viena pleca (pelisse, krieviski ментик).
Pieguļošas bikses ar uzšūtām tresēm ar mezgliem (esquavar, krieviski чакчиры). Tā kā huzāru biksēs nebija kabatu, pie jostas kopā ar zobenu nēsāja īpašu plakanu somu (sabretache, krieviski ташка).
Huzāru zābaki bija īsi ar "V" veida izgriezumu priekšā un pušķi (angliski Hessian boots, krieviski ботики).
Huzāru ķivere – XVII gs. tā bija augsta cepure ar oderētu auduma gabalu, ko aptina ap cepuri (mirliton, vāciski Flügelmütze vai Schackelhaube), vēlāk zvērādas cepure, no kuras virsas uz sāniem nokarājas auduma kapuce (angliski busby).
Seglu paklājs ar izstieptu aizmugurējo stūri (shabraque, krieviski чепрак).
Huzāru tērpu dažreiz kopēja vieglie kājnieki un strēlnieki.
Kirasa Kirasa (angliski cuirass, franciski cuirasse, krieviski кираса) ir divdaļīgas bruņas no krūšu plāksnes un muguras plāksnes, kirasieru tērpa sastāvdaļa.
Kokarde Kokarde ir cepures nozīme, kas apzīmē vienību, retāk dienesta pakāpi. Bieži vien atkārto simboliku uz apkakles vai uzplečiem. Parasti pasaules valstu armijās kokarde (angliski cockade, franciski cocarde) apzīmē apaļu auduma nozīmi, bieži no koncentriskiem krāsainiem apļiem nacionālās krāsās.
Latvijas armijas kokardē ir austoša saule ar 13 stariem, trim zvaigznēm vidū un latvijas karogu apakšā. Kokardi 1918. gada decembrī radīja mākslinieks Burkards Dzenis (1879 – 1966), un sākotnēji tajā kopā ar zvaigznēm vidū bija burts "L". Mūsdienu NBS vienības nēsā beretes ar savas vienības kokardi.
Krūšu nozīme Krūšu nozīme ir pie apģērba piestiprināma zīme, parasti tā ir taisīta no metāla un norāda karavīra dienestu noteiktā vienībā vai izietos kursus, vai kvalifikāciju vai tamlīdzīgi.
Medību rags Medību rags (angliski bugle horn, vāciski Jagdhorn) daudzās armijās ir jēgeru, strēlnieku un vieglo kājnieku simbolika.
Muzikantu ietērps Muzikanti dažādu valstu armijās tika izcelti no pārējo karavīru vidus. Bieži muzikanti nēsāja "izgrieztu" tērpu – vienībai pieņemtā oderējuma krāsā ar oderējumu vienības tērpa krāsā. Tērpu papildināja ar vīļu iemalojumiem. Vēl viena atšķirīga pazīme bija leņķveida uzšuves uz piedurknēm visas piedurknes garumā. Līdz mūsdienām dažu valstu armijās saglabājušies īpaši muzikantu plecu uzšuvumi (angliski wings, vāciski Schwalbennester).
Oderējums XVIII gs. karavīri svārkus nēsāja ar krūšu un stērbeļu atlokiem un atlocītām piedurknēm. Svārku oderējuma krāsu (angliski facing, vāciski Abzeichenfarbe) izmantoja kā pulku atšķirības zīmi. Vēlāk oderējums tika uzšūts tieši uz piedurknēm un apkaklēm, tā saglabājot simbolisko nozīmi.
Piedurknes uzšuve Piedurknes uzšuves ir izplatīta simbolikas daļa. Uzšuve uz piedurknes var nozīmēt dienesta pakāpi, piederību vienībai, kvalifikāciju, ievainojumu skaitu, izdienu.
Latvijas armijā pēc Brīvības cīņām piedurknes uzšuves lietoja jūrnieki (virsdienesta karavīriem arī bija aproces uzšuves), mūsdienās piedurknes uzšuves ir parasta ietērpa sastāvdaļa un parasti ir vairogveida nozīmes ar vienības simboliku.
Rokas apsējs Rokas apsējs (angliski armband, armlet, brassard, krieviski нарукавная повязка) ir auduma apsējs, ko nēsā ap augšdelmu. Mūsdienās visbiežāk to lieto militārā policija, kaut gan laika gaitā apsēji ir lietoti ļoti dažādos gadījumos. Paramilitārās organizācijas un partizāni bieži lieto apsējus uniformu vietā.
Sapieru ietērps Sapieru tradicionālā tēla sastāvdaļas ir cirvis, ādas priekšauts un bārda. Šī tērpa izcelsme saistās ar tā saukto pionieru tērpu. Pionieris agrāk bija karavīrs ar cirvi, kura uzdevums ir attīrīt ceļu vienības priekšā, no tā arī tradīcija ir nēsāt bārdu, par zīmi, ka sapieri nepaspēj skūties, jo no rīta ceļas agrāk par pārējo armiju. Sapieru simbolikā ir sakrustoti cirvji. Tradicionālais sapieru tērps ir saglabājies dažu armiju (sevišķi Francijas) karaspēka vienībās.
Ulānu ietērps Ulāni (vāciski Ulanen, angliski lancers, krieviski уланы) ir vieglās kavalērijas paveids, kurš izplatījās visu Eiropas valstu armijās pēc poļu ulānu sasniegumiem Napoleona karagājienos.
Ulānu ķivere (chapka, czapka, shapka, tschapka) ar raksturīgu četrstūrainu virsu ir cēlusies no Krakovas apgabala poļu zemnieku cepures (konfederetka). Sākotnēji tā bija vienkārša mīksta cepure ar četriem stūriem.
Plastrons – plata auduma tērpa detaļa, ko nēsā uz krūtīm, plastrons ir radies no savienotiem jakas krūšu atlokiem, kuri izzuda XIX gs. modē ieejot divrindu uzvalkiem (par plastronu arī dēvē kirasas priekšējo daļu).
Uzplecis Uzplecis (angliski shoulder strap, krieviski погон, vāciski Schulterstück) uz pleca novietota auduma detaļa, parasti rokas pusē iešūta piedurknes vīlē un piepogāta kakla pusē. Kaklam tuvais gals var būt ar diviem, ar trijiem, ar četriem stūriem vai apaļš. Pastāv arī pīti uzpleči, parasti kā virsnieku atšķirības zīme. Uz uzplečiem novieto dienesta pakāpju apzīmējumus vai vienības atšķirības zīmes.
Mūsdienās uz kreklu, džemperu, lauka tērpu u.c. apģērba, kas prasa biežu mazgāšanu, uzplečiem nēsā uzpleča pārvalkus (angliski slip-on, rank slide) – ap uzpleci apkārt apšūtus auduma gabalus ar atbilstošajiem apzīmējumiem.
Latvijas armijā no 1922. gada uzpleči bija piecstūraini, no 1929. gada līdz 1932. gadam virsniekiem un virsdienesta instruktoriem bija pīti uzpleči. Mūsdienās uz ikdienas tērpa uzplečiem novietoti dienesta pakāpju apzīmējumus.
Zīmotne Zīmotne (krieviski петлица, vāciski Kragenspiegel, angliski collar patch) ir uzšūta auduma nozīme uz apkakles. Līdz XIX gs. beigām gandrīz visas armijas izmantoja dažādas krāsas apkakles ieroču šķiru un dienesta pakāpju apzīmēšanai. Sākotnēji vārds "zīmotne" latviski nozīmēja arī "nozīme, brika", bet mūsdienās tam palikusi nozīme – apkakles uzšuve.
Latvijas armijā zīmotnes tika oficiāli ieviestas 1919. gada 28. februārī. Tām bija paralelograma forma, zīmotņu krāsa bija Latvijas karoga sarkanā ar baltu diagonālu lenti, ir ziņas, ka tādas zīmotnes tikušas nēsātas arī pirms 28. febfruāra pavēles. Uz zīmotnēm ar vertikālām svītrām un zvaigznēm atzīmēja dienesta pakāpes.
Zoda saite Zoda saite ir pie cepures aploka piestiprināta saite vai siksna, kuras uzdevums ir turēt galvassegu vietā. Zoda saite var būt saīsināta un novietota cepures priekšā uz naga, tā nepildot praktisku uzdevumu. Zoda saišu krāsa un pinums var apzīmēt ieroču šķiru vai virsnieka pakāpi.