Simbolika toreiz un tagad

Vecās Latvijas armija un mūsdienu Bruņotie spēki pastāv dažādos laikmetos, mainījies viedoklis par simboliku un tās izmantošanu.

Vecajā Latvijas armijā vienības simbolika bija krūšu zīme un uzpleču zīme; toties zīmotņu, cepuru aploku un iešuvju krāsas atšķīra ieroču šķiras. Mūsdienu bruņotajos spēkos gandrīz katrai vienībai ir sava krūšu zīme, atloka zīme (uz parādes tērpa uzpleču zīme), piedurknes uzšuve un beretes kokarde, dažām vienībām ir savas parādes tērpa zīmotņu un iešuvju krāsas.

Vecajās krūšu zīmēs bija jūtama Imperatora krievu armijas krūšu zīmju ietekme, tomēr to dizainā mākslinieki centušies ielikt latviskus elementus. Visbiežāk lietotā figūra ir krusts vai ugunskrusts, bieži lietoti senlatviešu zobeni, vāles, kas reti izmantotas citu valstu militārajā simbolikā. Aprakstos autori ir izmantojuši heraldikas terminoloģiju — zobens saukts par šķēpu, labā un kreisā puse nosauktas no nozīmes nēsātāja skatu punkta utml.

Vainagi un zobeni

Pretēji plaši izplatītajam uzskatam heraldikā lomu nespēlē atsevišķu elementu simbolika. Var mēģināt skaidrot, ka viena lieta nozīmē vienu, otra lieta — otru, viena krāsa — šo, bet cita — to, tomēr tam nedrīkst piešķirt lielu nozīmi. Vienības simbolikai jāsimbolizē tikai viena lieta — vienība, kurai simbolika pieder. Atsevišķu elementu tulkojumi rodas tikai pēc tam, un īstenībā nav vajadzīgi.

Iedomāsimies, ka kaut kādā zimē ir sarkans zobens uz melna fona. Mēs varam iztulkot sarkano kā asinis, kuras lietas kaujas laukā, un melno — kā zemi, pa kuru staigājam. Ja zīmes dizaineris izmaina sarkano zobenu uz zelta un fonu uz baltu, nekas netraucē atrast citu nozīmi — zelts simbolizē liesmas karavīru sirdis un baltums — debesis virs galvas. Vārdu sakot atsevišķu elementu krāsu un pašu elementu skaidrojums nav svarīgs, to nozīme ir labi izskatīties un, protams, atbilst tradīcijām.

Diemžēl mūsdienās karaspēka vienības simbolika tiek uzskatīta par tādu kā šarādi, kurā jābūt iešifrētai dziļākai jēgai. Tā piemēram, bez maz vai katras vienības simbolikā pašlaik ir zobeni un ozollapu vainagi — tie ir gandrīz vai katrā uzšuvē un kokardē. Nevar noliegt šo elementu latviskumu un tradicionālismu, bet to lietošanas biežums rada dīvainu sajūtu, ka mūsdienu mākslinieki simboliku bez tiem nespēj iedomāties. Bruņotajiem spēkiem būtu jāapsver pārtraukt to izmantošanu turpmāk, galu galā simbolikai ir jāatšķir viena vienība no citas, nevis par katru cenu jāsastāv kaut arī no kareivīgiem, tomēr līdzīgiem elementiem. Jāatceras arī, ka vainagi visās berešu kokardēs ir vācu Bundesvēra īpatnība.

Tīģeri un kentauri

Starp negatīvajām parādībam jāskaita tāda — ne tikai bataljoniem un lielākām vienībām mūsdienās ir sava simbolika, bet arī sīkākas vienības kā rotas ievieš savu atšķirīgu simboliku. Parasti rotu simbolika ir apaļas piedurkņu uzšuves ar dažādiem plēsīgiem zvēriem uz tām. Starp uzšuvju dzīvniekiem ir tīģeri, kentauri un citas Latvijā reti sastopamas sugas, pie tam uzšuvju zīmējumi vienkārši izskatās paņemti no bezmaksas digitālajām bibliotēkām. 

Latviskām tradīcijām pretēja parādība ir salīdzinoši neseno vienību simbolikas kopēšana no citu valstu vienībām. Tādas ir Zemessardzes 17. inženiertehniskā bataljona, Sevišķo uzdevumu vienības (aizstājot veco latvisko simboliku) un Militārās policijas simbolika — protams, ASV ir Latvijas sabiedrotās, tomēr dīvaina vēlme censties padarīt NBS par ASV armijas miniatūru kopiju.

Vai kādreiz kļūdas tiks izlabotas un tiks ieviesta kārtība simbolikas sistēmā? Līdz tam tāls ceļš ejams.