Padomju Latvijas armijas atšķirības zīmes
Padomju Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 4. janvārī, bet 1. jūlijā pēc neveiksmēm frontē tika pārdēvēta par 15. armiju. Padomju Latvijas armija bija izveidota no Ziemeļu frontei pakļautās Latvijas armijas grupas un jau janvārī nodota Rietumu armijai. Tās karavīri valkāja dienesta pakāju zīmes, kādas bija pieņemtas Sarkanajā armijā.
Krievijas pilsoņu karā bija dažādas karojošās puses ar savām atšķirības zīmēm, kuru mūžs parasti nebija ilgs. Par Padomju Latvijas uniformoloģiju nekādu pētījumu nav un nav arī paredzēti, tāpēc ziņu ir maz.
Veterināru zīme
22. jūlijā Padomju Latvijas armijas Kara revolucionārā padome apstiprināja krūšu un piedurknes zīmes visiem veterināro punktu un lazarešu darbiniekiem. To galvenais elements bija pakavs uz sarkanas zvaigznes, pakava centrā zirga galva melnā krāsā un sakrustoti knaibles, skalpelis un nagu griežamais nazis. Piedurknes nozīme tika nēsāta virs piedurknes, zvaigzne bija no auduma, pārējās daļas no metāla, zvaigznes ārējais diametrs 90 mm, iekšējais 60 mm. Krūšu zīme bija izgatavota no metāla, ar sarkanu laku pārklāta metāla zvaigzne uz vainaga, zvaigznes ārējais diametrs 39 mm, iekšējais – 22 mm, vainaga diametrs – 44 mm. Krūšu zīmi nēsāja kreisajā pusē, uz civilā apģērba – kreisā krūšu atloka pogcaurumā. Avots – žurnāls Цейхгауз, numur 4 (1995. gads), neatbilstība starp aprakstu un zīmējumu arī žurnālā.
Sevišķās darba rotas
8. aprīlī tika izdota pavēle par īpašās darba rotas formēšanu Daugavpilī (vajadzības gadījumā tiktu formētas jaunas rotas), kuras uzdevums bija veikt nocietinājumu būvēšanas un citus fiziskus darbus, kā arī ierindas apmācība. Rotā ieskaitīja karavīrus, kuri bija veikuši parkāpumus, bet uzskatīti par pāraudzināmiem. Rotas pāraudzināmo karavīru atšķirības zīme bija sarkana auduma lāpsta, uzšūta uz kreisās piedurknes. Uzšuves izskats nav zināms.