Mobilais policijas pulks

Deviņdesmitie gadi bija viens traks laiks. No padomju laikmeta mantojumā palikušais sabiedrības morālais pagrimums izpaudās nihilismā un vardarbībā. Astoņdesmitajos gados radusies jaunā tipa organizētā noziedzība tagad uzplauka pavisam milzīgā mērogā.

Mūsdienās galvenos nopelnus noziedznieku bandu savaldīšanā parasti piešķir zemessargiem, taču patiesība tā īsti nav. Galvenais instruments, ar kuru Latvijas valsts ieviesa likumu un kārtību, bija Mobilais policijas pulks. Mobilā policijas pulka (MPP) paveikto darbu saraksts ir garš. MPP pēc savas būtības nevarēja visiem izpatikt, tāpēc atalgojumā tas nopelnīja gan labu, gan ārkārtīgi sliktu reputāciju, bet mūsdienās – nepelnītu aizmiršanu. Šogad aprit apaļi trīsdesmit gadi, kopš 1992. gadā Mobilais policijas pulks tika izveidots.

Mobilā policijas pulka piedurknes uzšuves (drukāta un gumijota)

Tātad: pirmsākumi. Mobilais policijas pulks nebija pirmā policijas vienība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pašā sākumā notika drudžaina jaunu, uzticamu policijas struktūru veidošana. Piemēram, reiz bija atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons un tad vēl atsevišķais policijas patruļdienesta bataljons. Tā kā abi bataljoni ir gandrīz vienādi nosaukti, rašanās iemeslos saistīti, turklāt no šīsdienas skata punkta tie pastāvēja gandrīz vienlaicīgi, apskatīsim te abus divus.

Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons (baltās beretes)

Vēl pirms 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem valdībai kļuva skaidrs, ka padomju laikā izveidotā OMON vienība ir pilnīgi nelojāla jaunajai valstij. Bija jāizveido sava, līdzīga vienība sabiedriskās kārtības uzturēšanai, īpaši bīstamu noziedznieku aizturēšanai un tamlīdzīgiem uzdevumiem. Atsevišķo milicijas patruļdienesta bataljonu sāka veidot 1990. gada septembrī.

"Pērnā gada septembrī sāka veidot policijas bataljonu." (Latvijas Jaunatne, 1991. g. 30. augusts)

Iekšlietu ministrija publicēja uzsaukumu stāties milicijā, kā arī samazināja birokrātiskās prasības atbilstoši īpašajiem apstākļiem.

"Iesaukums milicijā ir sācies. Ministrijas ietvaros tiek veidota jauna papildstruktūra – atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons... Aktīvajam darbam ir jāvainagojas ar trīs rotu izveidošanu, – katrā pa simt cilvēkiem... Pēc trīs mēnešu sagatavošanas kursiem būs dotas tiesības vajadzības gadījumā nēsāt dienesta ieroci, ikvienam tiks piešķirta milicijas dienesta pakāpe." (Neatkarīgā Cīņa, 1991. g. 6. februāris)

Aicinājumu stāties bataljonā izplatīja arī LNNK, citu starpā atsaucās daudzi barikāžu dalībnieki. Bataljons bija saformēts un nodeva zvērestu 1991. gada 30. aprīlī.

"Rīt plkst. 11.45 Jēkaba katedrālē notiks Iekšlietu ministrijas atsevišķā milicijas patruļdienesta bataljona zvēresta pieņemšana, Dienu informēja bataljona komandieris Juris Vectirāns." (Diena, 1991. g. 30. aprīlis)

"Mani puiši sevi uzskata par Latvijas 1. policijas bataljonu." (Diena, 1991. g. 14. maijs)

"Pagaidām nokomplektētas 3/4 no 300 štata vienībām atsevišķajam policijas patruļdienesta bataljonam." (Diena, 1991. g. 17. augusts)

"Tas bija pirmdien, 26. augusta rītā, kad izveidoja LR Augstākās Padomes apsardzes dienestu, ko veiks 1. policijas bataljons." (Latvijas Jaunatne, 1991. g. 30. augusts)

Pēc 1991. gada augusta puča notikumiem bataljonu pārveidoja par Augstākās padomes apsardzes dienestu, vēlāk – par LR Drošības dienestu. Bataljona adrese bija Rīgā, Grostonas ielā 2, tā 3. rota (vēlākā Drošības dienesta 3. komanda) bija Jelgavā. Tātad atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons bija tas pats bataljons, kas īsu 1991. gada laika sprīdi tika saukts par 1. policijas bataljonu jeb "baltajām beretēm".

Atsevišķais policijas patruļdienesta bataljons

Pat ne gads nebija pagājis, kad bija radusies īpatnēja situācija. Bataljons, kam bija jāveic patruļdienesta pienākumi un kuru ar tik lielām pūlēm izdevās saorganizēt, bija kļuvis par AP apsardzes dienestu. Proti, tas pārstāja pildīt policijas funkcijas. Atkal bija vajadzīga speciāla vienība kārtības uzturēšanai un bīstamu noziedznieku aizturēšanai, un atkal formēšana bija jāsāk no nulles.

Lēmums nr. 263 "Par Iekšlietu ministrijas atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidošanu" tika parakstīts 1991. gada 4. oktobrī. Atsevišķo patruļdienesta bataljonu komandēja Juris Graumanis, tā adrese bija Gaujas ielā 15/17. Šis bataljons vēlāk tika izmantots par pamatu Mobilajam policijas pulkam.

"Ievērojot to, ka no Latvijas izvedīs PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka milicijas un konvoja pulkus, kā arī to, ka 1. atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons ir pārveidots par Latvijas Republikas Augstākās Padomes apsardzes dienestu, ar Ministru Padomes lēmumu Iekšlietu ministrijā tiks izveidots atsevišķais policijas patruļdienesta bataljons, kurā būs 300 cilvēku." (Latvijas Jaunatne, 1991. g. 10. oktobris)

Iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis: "Ministru Padomes lēmumu pildot, atkal veidojam Iekšlietu ministrijas patruļdienesta bataljonu 300 cilvēku sastāvā. Iepriekšējais bataljons, kā zināms, tika norīkots Augstākās Padomes nama apsardzībai. Viegli nav, jo trūkst apmēram 2000 cilvēku, savukārt jau esošo vidū diemžēl ir arī tādi, ko vajadzētu nomainīt." (Neatkarīgā Cīņa, 1991. g. 16. oktobris)

J. Graumanis: "Veidojot bataljonu, ir ielikts milzīgs darbs. Praktiski es viens pats to izveidoju, iedams uz Ministru Padomi gādāt nepieciešamo."
"Pēc tam kad diversiju speciālists J. Graumanis bija izveidojis valdības apsardzes pirmo operatīvo grupu, premjers I. Godmanis viņam deva norādījumu izveidot policijas atsevišķo bataljonu. Tas veica īpašus uzdevumus Latvijā un arī nakts un dienas patrulēšanu Rīgā.
"
(Neatkarīgā Cīņa, 1992. g. 11. augusts)

Dažādu laikmetu vizītkartes

Z. Čevers vēlāk atceras alternatīvu versiju: "Pēc augusta notikumiem man uzdeva divās nedēļās izveidot speciālo vienību. Brīvprātīgie patrioti atsaucās uzreiz. Tā tika izveidots mobilais policijas pulks. Īsti latvisks, daudzi agrāk nebija strādājuši policijā." (Neatkarīgā Cīņa, 1994. g. 2. februāris)

Mobilā policijas pulka saformēšana (un dumpis)

Nākošajā gadā tiek pieņemts lēmums bataljonu pārformēt par pulku, tā sastāvam izmantot arī obligātajā dienestā iesauktus jauniešus.

Pulks tika dibināts 1992. gada 23. jūlijā ar Ministru padomes lēmumu nr. 285 "Par Iekšlietu ministrijas Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona reorganizāciju par Mobilo policijas pulku". Par pulka komandieri tika iecelts Juris Rekšņa, par štāba priekšnieku – Uldis Ozols, bet Juris Graumanis kļuva par komandiera vietnieku. Uz pulku pārcēla arī 108 cilvēku lielo Konvoja pulka 2. atsevišķo ārkārtējo situāciju rotu (Diena, 1992. g. 7. augusts).

Pulka izveidošanas brīdī notika tikai deviņdesmitajos gados iespējams dumpis. 8. augustā, kad jaunā Mobilā pulka policistiem bija jānodod zvērests, patruļdienesta bataljona ļaudis atteicās to darīt. Pēc viņu domām, J. Graumanis bija jāieceļ par pulka komandieri. Protesta vēstuli iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram parakstīja 193 policisti.

"...konflikts radies sakarā ar iepriekšējā bataljona komandiera Jura Graumaņa iecelšanu par jaunizveidotā pulka komandiera vietnieku, komandiera amatā ieceļot Juri Rekšņu" (Diena, 1992. g. 8. augusts)

Tomēr Z. Čevers netaisījās piekāpties un piedraudēja tos, kas nenodos zvērestu, vienkārši atlaist. J. Graumaņa pierunāti un nomierināti, dumpinieki nodeva zvērestu.

"Sestdien, pēc tam, kad pulka bāzē ieradās J. Graumanis, pulka policisti nolēma doties uz Brāļu kapiem un tomēr nodot zvērestu." (Neatkarīgā Cīņa, 1992. g. 11. augusts)

"Un es pat tā īsti nemāku izskaidrot toreizējo mirkļa psihozi," vēlāk par šo notikumu teica U. Ozols. (Latvijas Jaunatne, 1992. g. 20. augusts)

Z. Čevers pasniedz MPP karogu

Par spīti šim notikumam, Mobilais policijas pulks varēja sākt darbu (Juris Graumanis drīz no tā šķīrās un kļuva par VESAD pārvaldes priekšnieku). MPP pastāvēja līdz 1998. gadam. Pulku līdz 1996. gadam komandēja pulkvedis Juris Rekšņa, tad pulkvedis Aivars Žilinskis. Pulka štāba priekšnieks visu tā pastāvēšanas laiku bija pulkvežleitnants Uldis Ozols.

Uldis Ozols: "Ar šodienu Rīgas ielās iziet mūsu pulka jaunās patruļas. Tie ir valsts dienestā esošie puiši... Mūsu pulkā nav paredzēta dežūrdaļa, lai nodarbotos ar aizturētajām personām. Tāpēc mūsu patruļas aizturētos cilvēkus nogādās rajona policijas pārvaldē." (Latvijas Jaunatne, 1992. g. 20. augusts)

Ielās katru nakti bija paredzēts patrulēt 60-70 policistiem. Dežūrdaļa pulkā drīz parādījās, kā arī modernāki sakaru līdzekļi. Dežūrdaļas izsaukuma kods bija "Zvaigzne", pulka komandiera – "Zvaigzne-1", štāba priekšnieka – "Zvaigzne-2".

1993. gada martā tiek likvidēta kriminālpolicijas ātrās reaģēšanas vienība, daļu tās personāla un ekipējuma pievienojot Mobilajam policijas pulkam.

"Materiāli tehniskā bāze nonāks policijas mobilā pulka rīcībā, kam ar nepieciešamo ekipējumu nav tik labi, kā gribētos, jo ministrijai trūkst naudas. Kas attiecas uz cilvēkiem, tad lielais vairums nonāks kriminālajā policijā... Kādai daļai tiks piedāvāts darbs mobilajā pulkā un jaunizveidotajā Ekonomiskās aizsardzības departamentā... Domāju, ka neapmierināti šie cilvēki varētu būt... mobilajā pulkā būs lielāka kārtība un disciplīna, pie kā viens otrs varbūt nav pieradis." (Latvijas Vēstnesis, 1993. g. 25. marts)

"Sevišķi ārkārtējā situācijā, piemēram, – draudu gadījumā republikas suverenitātei – mobilais pulks nonāks Aizsardzības ministrijas pakļautībā un tiks izmantots kā sava veida trieciendūre jebkurā republikas vietā." (Latvijas Vēstnesis, 1993. g. 25. marts)

"Mobilā pulka īpatnība ir tā, ka tas no vienas puses it kā ir policejiska, no otras puses militāra vienība..." (Likuma Vārdā, 1993. g. 7. decembris)

"Katru nakti Rīgā patrulē vidēji 12 ātrās reaģēšanas mobilās grupas." (Vīri, 4/95)

U. Ozols: "Domāts jau bija, ka par obligātā iesaukuma zaldātu apmācību rūpēsies Aizsardzības ministrija. Taču tīri latviskas "utošanās" dēļ šī ministrija mēģināja visu novelt uz Iekšlietu ministriju, bet tā spurojās pretī... Mobilais pulks ir visai prestiža vienība arī citu iedzīvotāju slāņu vidū, jo, zinot, ka te vismaz ir kārtība, ap 75 procentiem iesaucamo pirms dienesta atnāk paši, lai pieteiktos MPP brīvprātīgi." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Ekipējums

Izskata ziņā Mobilā policijas pulka policisti atšķīrās no citiem kārtības sargiem. Ikdienā viņi parasti valkāja zaļas kamuflāžas lauka formas un īpašas brūnas beretes. Bereti policists varēja iegūt pēc speciāla fiziska pārbaudījuma izturēšanas. Pulkam bija sava latviska simbolika, ko kā uzšuvi nēsāja uz labās rokas.

MPP emblēma bija "zeltīts zobens ar lejup vērstu asmeni, uz kura uzlikts apaļš, tumši brūnas krāsas senlatviešu vairogs ar zeltītu apmali. Centrā uz tā attēlots 45 grādu leņķī pret horizontāli pagriezts Māras krusts zelta krāsā. Pulka grafiskā zīme uzlikta uz diagonāli izkārtota sarkanbaltsarkano krāsu salikuma, un abās pusēs vairogam horizontāli un simetriski novietoti pieclapu ozolzari ar lapām augšup (viens – kreisajā pusē virs baltās joslas, otrs – labajā pusē zem tās)." (Mōras Zeme, 1993. g. 17. aprīlis)

Visi Latvijas policisti 1992. gadā tērpās brūnas krāsas ikdienas formā, kas siluetā bija līdzīga vecajām aizsargu formām. Bija domāts, ka tērpi būs pelēki, bet, tā kā nevarēja atļauties krāsu no Vācijas, tika izmantota uzņēmumam "Rīgas manufaktūra" piederoša brūna krāsa, bet zilganpelēki bija tikai krekli. Uz kreisā pleca policistam bija pakavveida uzraksts "policija". Līdz 1994. gadam tika ieviests jauns, tumši zils ikdienas formas tērps ar jaunu policijas uzšuvi.

MPP vecajā policijas formā

Latvijas sākumposmā policijai grūtības bija ne vien ar formas tērpu krāsu.

Par MPP: "Tas būs parastais policista bruņojums – steki, rokdzelži, gāzes baloniņi, pistoles. Ikdienā varbūt pat atteiksmies no pistolēm... Arī par rokdzelžiem varam runāt ļoti nosacīti, jo to parasti trūkst. Ekipējumā patruļām būs arī rācija." (Latvijas Jaunatne, 1992. g. 20. augusts)

Z. Čevers: "No visa otrā pusgada budžeta mēs esam iegādājušies 18 "Latvijas" visai republikas iekšlietu sistēmai, tas ir, 19 tūkstošiem strādājošo, no tām 10 "Latvijas" aizies mobilajam policijas pulkam..." (Saeimas stenogramma, 1992. g. 19. augusts)

Jau minēts, ka 1993. gadā kriminālpolicijas ātrās reaģēšanas vienības ekipējums tika nodots MPP.

"Transporta apgādei būtu jānotiek centralizēti un no IeM līdzekļiem, taču ministrija līdzekļu trūkuma dēļ jau divus gadus nav spējusi piešķirt nevienu jaunu automašīnu. Tādēļ pulks cenšas ekonomēt pats, un tādā veidā izdevies iegādāties pāris "Land Rower"... Sakarus palīdz nodrošināt nule ieviestās "Motorolas" rācijas, kas saņemtas pietiekamā daudzumā, bet paralēli tām darbojas un tiek izmantotas vecās sakaru sistēmas." (Vīri, 4/95)

"Kad viens zaldāts dodas mājās, viņa tērps tiek paņemts un pēc ķīmiskās tīrīšanas izsniegts nākamajam iesaukumam. Tas ir milzīgs ietaupījums, jo naudas valstij joprojām nav." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Pulka sastāvs

Pēc štata bija paredzēts, ka pulkā būs 760 cilvēku, puse no tiem – obligātajā dienestā iesauktie. Pirmais, 1992. gada iesaukums pulkam deva vien 120 cilvēku. Pirmā bataljona sastāvā bija profesionāli policisti, bet otrā – dienestā iesauktie jaunieši. Katrs bataljons bija sadalīts trijās rotās. Īpašu uzdevumu veikšanai pastāvēja speciālais vads.

"Ikdienā speciālā vada policistus izmanto vissarežģītāko un grūtāko uzdevumu veikšanai... Tie, kas bataljonā nostrādājuši tikai vienu gadu, tomēr vēl nepiedalās īpaši bīstamās aizturēšanās, kas ir speciālā vada darba lauks." (Vīri, 4/95)

"Kā sarunā pastāstīja šī pulka štāba priekšnieks Uldis Ozols, tagad no dienesta ir atvaļināti visi, kuri nebija valsts pilsoņi, un tajā savus pienākumus pilda tikai latviešu valodas pratēji." (Neatkarīgā Cīņa, 1993. g. 24. jūlijs)

Alvils Beķeris: spriežot pēc uzraksta pie foto, policijas emblēmas un MPP karoga autors. (Vai tā ir taisnība? Lūdzu A. Beķeri sazināties, lai to noskaidrotu.)

2. bataljonā dienošos iesauktos jauniešus, kā mazāk pieredzējušus, izmantoja patrulēšanai ielās un posteņu dienestam.

"Katru dienu pilsētā strādā 80 posteņi, aptuveni 30 cilvēki neveiksmīgi mēģina ieviest kārtību Rīgas Centrāltirgū. Naktīs pilsētas ielās patrulē 12-14 ekipāžas. Aptuveni 40 cilvēku palīdz Ieslodzījuma vietu departamentam... Tagad darbu ir uzsācis posteņu dienests, kurā pārsvarā strādā 2. bataljona puiši. Un tajās vietās, kur ir šie posteņi, strauji samazinājies izdarīto noziegumu skaits. Puiši ir piedalījušies arī ugunsgrēku dzēšanā, palīdzējuši muitai un robežsargiem, 58 cilvēki nodevuši asinis "Mārtiņa" fondam." (Likuma Vārdā, 1993. g. 7. decembris)

"Vidēji katru dienu posteņos nodarbināti 100 kareivji, kas strādā divās maiņās... Atšķirībā no pirmā bataljona šie policisti nepārvietojas ar automašīnām. Viņu bruņojumā ir steks, rokudzelži, rācija. Šaujamieroči ir tikai patruļdienesta vecākajiem, viņi ir bruņojušies ar pistolēm." (Vīri, 4/95)

Mobilais policijas pulks, kā liekas, visumā bija brīvs no ģedovščinas. Iemesls varētu būt gan formēšana rotās pa iesaukumiem, gan arī labāks cilvēku materiāls.

"Piemēram, pēdējā rudens iesaukumā pulkā dienestu uzsāka trīsdesmit četri vietējie krievu puiši, kuri latviešu valodu vispār nezina, lai gan ne vienu reizi vien esam atgādinājuši, ka mums nepieciešami cilvēki ar valsts valodas prasmi." (Latvijas Vēstnesis, 1993. g. 25. marts)

"...ārpusreglamenta attiecības nevarētu pastāvēt Mobilajā policijas pulkā, kurā arī esot dienestnieki, bet katrs iesaukums veidojot savu rotu, kurā visi esot vienā vecumā." (Latvijas Jaunatne, 1993. g. 2. septembris)

"Mūsu pulkā, komplektējot to vienā iesaukumā, izdevās veiksmīgi tikt galā ar "veču" būšanu." (Zemgales Avīze, 1995. g. 21. janvāris)

"...ap 75 procentiem iesaucamo pirms dienesta atnāk paši, lai pieteiktos MPP brīvprātīgi." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

"10 līdz 12 procenti kareivju pēc tam paliek strādāt policijā." (Vīri, 4/95)

Jauniešus pulkā pārstāja iesaukt 1997. gadā. Prese ziņoja, ka "25. novembrī tiks demobilizēta pēdējā karavīru rota". (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Statistika

Par Mobilā policijas pulka nesto labumu visskaidrāk runā statistika:

Patruļdienesta bataljons un MPP "1992. gadā par kriminālpārkāpumiem ir aizturējis 560 cilvēkus, t. sk. ap 130 personām par smagiem noziegumiem...", aizturētas "2,9 t narkotiku, ne mazāk kā 23 vienības dažādu ieroču, aizturētas 20 meklēšanā esošas personas." (Mōras Zeme, 1993. g. 17. aprīlis)

Reidā Tukumā 1993. gada aprīlī "aizturēti 15 pārkāpēji, atņemti vairāki aukstie ieroči." (Lauku Avīze, 1993. g.  27. aprīlis)

"Kopā ar kriminālpoliciju veikuši 27 aizturēšanas. Gada laikā par dažādiem likumpārkāpumiem mobilā pulka policisti aizturējuši 621 cilvēku: no tiem 8 par slepkavībām, 40 par laupīšanām, 178 zagļus un 167 huligānus." (Latvijas Jaunatne, 1993. g. 24. jūlijs)

"13. decembrī Rīgas Ziemeļu rajona policijas darbinieki kopā ar mobilā pulka policistiem rīkoja profilaktisku reidu. Tā rezultātā izdevies atklāt 4 noziedzniekus, kas tika meklēti par dažādu noziegumu izdarīšanu." (Neatkarīgā Cīņa, 1993. g. 15. decembris)

"Rīgas policija ar Mobilo policijas pulku trešdien apciemoja Rēzeknes un Viļānu pilsētas, lai organizētu kārtējo reidu Profilakse, ko ar visai labiem panākumiem regulāri veic Latvijas galvaspilsētā.
Arī Latgales pusē policistiem guvums nav bijis mazais – atklāti 2 noziegumi un aizturēts viens agrāk meklētais noziedznieks. Administratīvā kārtā aizturētas 146 personas – 3 par prostitūciju, 2 par alokohola tirdzniecību, atskurbtuvē nogādātas 16.
" (Neatkarīgā Cīņa, 1995. g. 10. marts)

"Piektdien reida laikā Rēzeknē policijas mobilā pulka darbinieki aizturēja 117 likumpārkāpējus. Konfiscētas divas pistoles." (Lauku Avīze, 1995. g. 24. marts)

"Pagājušajā nedēļā naktī no piektdienas uz sestdienu, veicot kārtējo profilakses reidu Rīgā, policijas darbinieki atklājuši 65 noziegumus un ierosinājuši 40 krimināllietas. Reida laikā aizturētas vairāk nekā 50 personas, kuras tiek turētas aizdomās par dažādu noziegumu izdarīšanu. Aizturētas 20 personas, kuras atradās meklēšanā... Konfiscēts 41 nelikumīgi glabāts ierocis... Reidā piedalījās arī valsts dienestā iesauktie Mobilā policijas pulka policisti." (Diena, 1995. g. 27. marts)

Liepājā "...mobilā pulka vīri operatīvo pasākumu gaitā naktī dažādās vietās nupat aizturējuši divus bruņotus cilvēkus, kam nav itin nekādu tiesību nēsāt ieročus. Pie viena no tiem atrasta TT sistēmas pistole, kura acīm redzami ir nelegāli iegūta, jo tai novīlēts ieroča numurs." (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1995. g. 24. jūlijs)

Reidā Liepājā: "Desmit dienu laikā atklāti 259 noziegumi, aizturētas 234 personas. Turklāt 74 no tām atradās meklēšanā. Administratīvo sodu veidā iegūti vairāk nekā 19 tūkstoši latu." (Lauku Avīze, 1995. g. 4. augusts)

"Mobilais policijas pulks pagājušajā gadā aizturējis 590 kriminālnoziedzniekus, 63 meklēšanā esošas personas un 3063 Latvijas iedzīvotājus, kuri sabiedriskās vietās atradās iereibuši un tādā veidā "apkaunojuši cilvēka cieņu"... 68 personas aizturētas par nelikumīgu ieroča glabāšanu un nēsāšanu." (Vakara Ziņas, 1996. g. 12. janvāris)

"Šā gada pirmajā ceturksnī vien obligātā dienesta karavīri aizturējuši 30 noziedzniekus, no kuriem viens bija slepkava, četri huligāni, 11 zagļi, trīs reketieri, bet pieci – narkotiku glabātāji un tirgotāji. Par administratīvajiem pārkāpumiem obligātā dienesta mobilie aizturējuši 449 cilvēkus." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Labie darbi

Lūk, kādi pienākumi bez patrulēšanas, reaģēšanas uz izsaukumiem un reidiem vēl bija Mobilajam policijas pulkam:
 - sabiedrisku pasākumu apsardze,
 - kārtības sargāšana 9. maija pasākumos Uzvaras laukumā Rīgā,
 - kratīšanas un pārbaudes cietumos,
 - gan Skrundas lokatora, gan koncerta "Roks pret Skrundas lokatoru", gan pašas lokatora spridzināšanas apsardze,
 - bruņotu malu zvejnieku ķeršana,
 - ārzemju līderu vizīšu ārējā apsardze,
 - kārtības ieviešana, kad sākās sportistu un skatītāju kautiņi Latvijas hokeja čempionātā,
 - Brīvības pieminekļa apsardze,
 - Iekšlietu ministrijas autosaimniecības apsardze,
 - reaģēšana uz plūdiem un ugunsgrēku dzēšana.

Skrundas lokators – te tas stāv, te jau no tā ir palikuši netīri dūmi

"Viņi ikdienā patrulē pilsētas ielās, uztur kārtību sabiedriskajos pasākumos – Dziesmu svētkos, Trīszvaigžņu sporta spēlēs, lielos koncertos." (Latvijas Jaunatne, 1993. g. 24. jūlijs)

"...sākušies gangsteru laiki, un malu zvejnieki mēdz būt labi bruņoti. Turklāt no "mobilajiem" nevienam vēl neesot izdevies aizbēgt – jo pārkāpējs ātrāk skrienot, jo ķērājiem tas labāk patīkot." (Diena, 1994. g. 13. septembris)

"Kurā vēl armijas daļā dienot, izstieptas rokas attālumā var aplūkot Romas Pāvestu?" (Zemgales Avīze, 1995. g. 21. janvāris)

"Piemēram, ASV prezidenta Klintona vizītes laikā Rīgā tā saucamajā apķēdējumā bija 150 mobilo policistu. Lielu policistu skaitu prasa gadījumi, kad jāielenc iespējamā sprādziena vieta, kā pirms dažām dienām, kad draudēja uzspridzināt centrālo dzelzceļa staciju." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

"Vienkārši pilda uzdevumu un pavēli, nerēķinoties ar "ietekmes zonām" un vietējiem "varenajiem", kā arī "ļoti vajadzīgajiem" cilvēkiem." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Tumšā puse

Dažādi negatīvi atgadījumi, kas lika skanēt sūdzībām – pelnītām un nepelnītām – par atsevišķu policistu darbību, pastāvīgi aptumšoja Mobilā policijas pulka reputāciju. Jau atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona laikā notika reidi ārpus Rīgas, un skanēja tiem sekojošās sūdzības.

"Saldū 2. maija naktī atkal ieradās bruņoti speciālās vienības vīri un piekāva vietējos iedzīvotājus... IeM atsevišķā patruļdienesta bataljona komandieris Juris Graumanis intervijā Dienai atzina, ka reidā Saldū piedalījušies viņam pakļautie darbinieki un aizturējuši trīs pilsoņus, kas mēģināja ielauzties universālveikalā." (Diena, 1992. g. 7. maijs)

Īpaši radikāli noskaņotu pilsoņu vidē jau no pašiem pirmsākumiem kāds gadījums liks Mobilo policijas pulku vēlāk saukt par "kolaborantu režīma gvardi" un "omoniešiem". Tas notika 1992. gadā saistībā ar Rīgas latviešu biedrību – biedrībā, kur tajā laikā par priekšsēdētāja krēslu savā starpā cīnījās divi konkurenti (vienu sauca I. Drullis, otru – J. Graudonis), 7. septembrī bija izcēlies īsts konflikts. Iekšpusē, atminējušies 1991. gada janvāra notikumus, I. Druļļa piekritēji pat bija sabūvējuši barikādes. Tika izsaukts Mobilais policijas pulks, tomēr viss atrisinājās miermīlīgi.

"Kad policisti ap plkst. 6.30 aicinājuši novākt barikādes, tas ticis izdarīts. Pēc tam policisti savas aktivitātes beiguši." (Diena, 1992. g. 9. septembris)

 

Liels pārbaudījums Latvijas iestādēm bija 1993. gada 22. marts, ar kuru iestājās vīzu režīms ar visām kaimiņvalstīm. Policisti, robežsargi un zemessargi bija mobilizēti iespējamo nekārtību novēršanai. Par spīti lielajam sasprindzinājumam gaidāmais haoss neiestājās, un viss noritēja salīdzinoši mierīgi.

Tomēr bija sūdzības par dažu Mobilā policijas pulka policistu uzvedību vairākās pierobežas vietās. Visskaļākais no šiem gadījumiem bija 22. martā Valkas kultūras nama diskotēkā:

"...lietojot asaru gāzes baloniņus, piekāva dažus jauniešus un atņēma viņiem naudu, par ko iegādājās degvīnu kultūras nama kafejnīcā... pēc pāris stundām tos savaldījuši un aizturējuši Valkas policisti." (Diena, 1993. g. 24. marts)

"Rajona prokuratūra konstatējusi, ka mobilā pulka policisti ir pārsnieguši savas dienesta pilnvaras... Tomēr, pēc prokuratūras uzskata, policistu darbības nav radījušas būtisku kaitējumu valstij, sabiedriskajām interesēm, kā arī pilsoņu tiesībām, tādēļ tajās nav nozieguma sastāva. Policistu rīcība klasificējama ka disciplinārs pārkāpums." (Diena, 1993. g. 1. oktobris)

 

"Vakar uz redakciju piezvanīja Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un informēja, ka 19. augusta naktī Mobilā policijas pulka darbinieki esot piekāvuši vairākus jauniešus, to skaitā viņa dēlu Ilmāru Lejiņu..."
Aizskarti bija svarīgu vecāku bērni, tāpēc pulka komandierim J. Rekšņam nācās skaidroties: "Pulka policisti divos naktī pēc kāda iedzīvotāja izsaukuma izbrauca uz dzīvokli Kaļķu ielā, kurā notika dzeršana, pa logu ārā tika mestas pudeles, jaunieši kāpnēs čurāja. Izrādījās, ka vienā no dzīvokļiem sapulcējušies apmēram 40 cilvēku... Daži no viņiem runāja angļu valodā, bet lamājās krieviski."
(Latvijas Jaunatne, 1993. g. 20. augusts)

 

Diezgan skaļš bija notikums Jēkabpilī:

"Jēkabpilī 7. un 8. jūlijā bija ieradusies policijas mobilā pulka vienība no Rīgas, lai meklētu par konkrētiem likumpārkāpējiem aizdomās turētus reketierus..." Kafejnīcā Tonuss: "Visus vīriešus nostādīja pie sienas un pārmeklēja." Vēlāk aizturētos atlaida, bet nākošajā dienā, kad viņi vēlreiz bija sapulcējušies tajā pašā kafejnīcā, atkal viss atkārtojās.
"Jēkabpils dome uzrakstījusi atklātu vēstuli iekšlietu ministram..."
(Diena, 1995. g. 8. augusts)

"...vairākas stundas tika aizturēti un pazemoti kafejnīcas Tonuss apmeklētāji un garāmbraucoši autovadītāji."
Iekšlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka "iespējams, šāda tendencioza MPP darbības negatīva atainošana, turklāt īpaši pēdējā laikā, saistīta ar Iekšlietu ministrijas aktivitātēm noziedzības līmeņa samazināšanā."
"Iekšlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par oficiālām sūdzībām, ko prokuratūra būtu saņēmusi no cietušajiem. Preses centra paziņojumā teikts, ka MPP reidu laikā konkrētajos rajonos pazeminās noziedzības līmenis un ir vērā ņemami darba rezultāti."
(Diena, 1995. g. 10. augusts)

Iekšlietu ministrs saka: "...ja analizē mobilā pulka darbību Liepājā un Jēkabpilī, man arī no turienes nav nevienas privātpersonas iesnieguma vai sūdzības. Ir tikai Jēkabpils pilsētas domes vēstule, kura rakstīta mēnesi pēc notikuma, kaut arī līdzīgos gadījumos par šādiem pārkāpumiem ziņo nekavējoties.
Tādēļ es šo kņadu saistu ar vēlēšanu kampaņu un vispārējo tendenci – diskreditēt valdību un Iekšlietu ministriju...
"
"Kaut arī Jēkabpilī vienā naktī tika aizturēti 16 galīgi piedzērušies autovadītāji, man jāatzīst, ka tur visai grūti nācās atrast zinošus cilvēkus, kas varētu vadīt mobilā pulka darbību."
(Lauku Avīze, 1995. g. 22. augusts)

 

Citi gadījumi:

1. bataljonā: "1994. gadā MPP personālsastāva inspekcija veikusi 95 dienesta izmeklēšanas. Pārsvarā – par alkohola lietošanu un transporta negadījumiem. Amatā pazemināti trīs, bet no dienesta atlaisti 18 policisti." (Vīri, 4/95)

"...aizturēti seši izspiedēji, no kuriem četri pēc personības noskaidrošanas izrādījās mobilā pulka policisti." (Lauku Avīze, 1995. g. 30. maijs)

 

1996. gada vidū Mobilā policijas pulka vārds skanēja saistībā ar kādu Č. (pilns vārds netiks minēts, lai nereklamētu viņa tagadējo darbību), kurš iepriekš bija atradies MPP dienestā.
"...pagājušajā nedēļā pie naktskluba Zero Zone notika spēcīgs sprādziens, krietni sabojājot ēku un kluba aprīkojumu. Tūlīt pēc sprādziena tika aizturēti divi cilvēki." (Diena, 1996. g. 26. jūnijs)

Viens no aizturētajiem – Č. – iepriekš strādāja par pulka 6. rotas komandiera vietas izpildītāju. Dīvainā kārtā viņš netika tiesāts par sprādzienu, bet tikai par sprāgstvielu glabāšanu. Vēlāk, 1998. gadā, Č. tika arestēts par kāda uzņēmuma īpašnieka slepkavību, par ko nosēdēja garu cietuma sodu. Mobilā policijas pulka saistīšana ar Č. noziegumiem nebija attaisnota, jo jau 1995. gada aprīlī viņš bija atlaists no darba. Tas gan netraucēja ne presei, ne pašam Č. katrā izdevīgā gadījumā plātīties ar viņa agrāko saistību ar MPP.

 

"1998. gadā sabiedrībā vislielāko rezonansi radīja Viesītes gadījums, kad 28. februārī Mobilā pulka policisti uz ielas un bārā uzbruka septiņiem jauniešiem, pazemodami tos un nodarīdami tiem miesas bojājumus, salaužot žokli, kāju, atraujot ausi." (Latvijas Vēstnesis, 1999. g. 25. februāris)

Par to četri darbinieki tika atbrīvoti no amata, 5 – sodīti disciplināri. Decembrī tika pasludināts spriedums trim policistiem, piespriežot naudas sodus.

Skaļākās lietas

Deviņdesmito gadu sākums bija ļoti īpatnējs, īsteni neatkārtojams laiks. To pasvītro šādi iztēli aizraujoši gadījumi:

"Policijas mobilā pulka darbinieki aizturēja sešus Krievijas armijas obligātā dienesta karavīrus, kas pulksten divos naktī Upes ielā mēģināja atņemt naudu diviem jauniešiem. Aizturētie nodoti Krievijas armijas kara prokuratūrai." (Neatkarīgā Cīņa, 1993. g. 19. janvāris)

Liela reketieru aizturēšana 1993. gada novembra pirmajā pusē ar MPP piedalīšanos: "Mobilā pulka 1. bataljons komandiera Andreja Zaula vadībā aizturēšanas sērijā darbojās lieliskā tandēmā kopā ar 6. nodaļu... 4. novembrī vien policija apcietināja 13 cilvēkus..." (Diena, 1993. g. 11. novembris)

1993. gada 3. decembrī pie Rīgas aeronavigācijas institūta Meža ielā "...piektdienas vakarā ap pulksten 21:45 uz ielas sākās grandiozs kautiņš, kurā piedalījās apmēram 40 cilvēku." Te "...bieži izceļas, maigi sakot, dažādi konflikti, kuri parasti tiek risināti ar dienvidniekiem piemītošo temperamentu un cīņu paņēmieniem..."
Uz kautiņu ieradās trīs cilvēku liela Mobilā policijas pulka patruļa.
"Kad policisti mēģināja kautiņu pārtraukt, vairāki desmiti kaušļu to arī izdarīja, ātri pārorientējoties uzbrukumam pašiem policistiem... Tā rezultātā divi visagresīvāk noskaņotie uzbrucēji tika nāvīgi ievainoti."
(Neatkarīgā Cīņa, 1993. g. 7. decembris)

Pulka štāba priekšnieks U. Ozols, pulka komandieris J. Rekšņa, 2. bataljona komandieris H. Karvels, 2. bataljona štāba priekšnieks R. Jakutavičs.

1995. gadā visskaļākais notikums bija Liepājas epopeja, kurā, protams, arī piedalījās Mobilais policijas pulks.

Viss sākās ar vietējās policijas mēģinājumu apcietināt kādu naudas izspiedēju, bet "Smirnovs to nekavejās izmantot, par ķīlnieku paņemot savu kaimiņu. Situācija kļuva dramatiska. Sagūstītais kaimiņš izrādījās... Liepājas drošības policijas priekšnieks."
"Smirnovs, bruņojies ar automātisko ieroci, pistoli, rokas granātām, metās bēgt, ķīlnieku atstājot mašīnā. Palīgā Liepājas valsts un municipālajai policijai, pilsētas un rajona zemessargiem, robežsargiem, Jūras spēku krasta apsardzei ieradās arī mobilā pulka pārstāvji no Rīgas."
"Šajās dienās Liepājā ir ārkārtas situācija: bruņoti vīri apsargā tiltus pār kanālu, tiek kontrolētas visas no pilsētas izbraucošās automašīnas."
"Sistemātiski tiek veikta bāru, restorānu, "pritonu" ķemmēšana."
(Lauku Avīze, 1995. g. 21. jūlijā)

Desmit dienu uzturēšanās laikā Liepājā Mobilais policijas pulks apgrieza visu pilsētu kājām gaisā.

"...vietējie reketieri un kontrabandisti ir visai neapmierināti ar situāciju, kas pilsētā izveidojusies sakarā ar parādu izsitēja un ķīlnieku gūstītāja Vladimira Smirnova meklēšanu."
"Īpašu neapmierinātību ne tikai kriminālajās, bet arī civilajās aprindās izraisījusi Policijas mobilā pulka pārstāvju samērā neceremoniālā rīcība, pārbaudot automašīnas, izklaides un citas vietas."
"Neoficiālās sarunās atsevišķi kriminālo aprindu pārstāvji izteikuši ieinteresētību ātrākā Smirnova sagūstīšanā, pat minējuši, ka paši sameklēs Smirnovu, ja bardaks turpināsies."
(Neatkarīgā Rīta Avīze, 1995. g. 28. jūlijs)

"Smirnovs joprojām ir brīvībā, taču mobilā pulka darbība Liepājā lika stipri "pierauties" noziedzīgajiem elementiem. Desmit dienu laikā atklāti 259 noziegumi, aizturētas 234 personas. Turklāt 74 no tām atradās meklēšanā. Administratīvo sodu veidā iegūti vairāk nekā 19 tūkstoši latu." (Lauku Avīze, 1995. g. 4. augusts)

Smirnovs tika aizturēts novembrī, arī ar Mobilā policijas pulka piedalīšanos, taču pulka darbība toreiz Liepājā dažam labam vietējam joprojām, pēc daudziem gadiem, liek spļaut piķi un zēveli.

Vērtējumi

Sekojošā raksta citāti ir raksturīgi viedokļiem par MPP reidiem dažādās Latvijas vietās: pašvaldību vadītāji ir atturīgi vai pat apsūdzoši, toties kārtību uzturošo iestāžu pārstāvji saka atzinīgus vārdus.

Zilupes valdes priekšsēdētāja: "...nenoliedzami MPP puišu rīcība ne katrreiz ir gaidītā, jo cilvēki var pastāstīt par gadījumiem, kad ir manīta gan dzeršana, gan arī pašaudīšana... Zilupieši sašutuši par notikumu kultūras namā, kad jaunekļi likti pie sienas un apmeklēti, taču šis notikums tomēr palika bez atbalss. Vēl arvien nav skaidrs, kāpēc šīs vienības tika pie mums atsūtītas?"

Ludzas rajona policijas priekšnieks: "Bez MPP šīsdienas apstākļos mēs diez vai tiktu galā... To nedēļu laikā, kopš šeit ir MPP vienības, Zilupes apkārtnē nav notikusi neviena zādzība, kaut gan līdz tam bija vidēji divas nedēļā. Sūdzības par MPP līdz šim nav saņemtas."

Ludzas robežsargu bataljona komandieris: "Bez policijas būtu daudz grūtāk... Starp citu Zilupē MPP bija visvairāk nepieciešams, jo vietējās jaunatnes lielākā daļa nepakļaujas nevienam..."

"Ļaudis mūs uzskata par bijušo miliciju, kaut gan te viņu ir ne vairāk kā 10 procenti, un tie paši ir Latvijai lojāli cilvēki, pārstāvot visus Latvijas novadus."
(Mōras Zeme, 1993. g. 17. aprīlis)

 

Tukuma rajona prokurors saka, ka "vietējā policija ar saviem uzdevumiem pati galā netiek, un ir tikai apsveicamas mobilā pulka akcijas, kurās, uzsveru, nav nekā pretlikumīga. Reketieriem un ielu dauzoņām ir svētīgi apzināties, ka reiz ir atradies reāls spēks, kas viņus apdraud. Starp citu, mobilie policisti aizturējuši dzērumā pie stūres vietējās policijas priekšnieka vietnieku."
Rajona policijas priekšnieks: "Lai arī vietām šaujot pār strīpu, mobilais pulks dara labu darbu."
(Lauku Avīze, 1993. g. 27. aprīlis)

Z. Čevers atceras: "Decembrī, kad veidojās NVS, šis pulks atradās kaujas gatavībā veselu mēnesi. Četri simti cilvēku katru nakti dežurēja Rīgā un bija gatavi pirmie mesties aizstāvēt valsts drošību. Bet vēlāk par viņiem teica: "Sarkanie. Tie jau sarkanie miliči." Vai viņiem tas neķērās pie sirds?" (Neatkarīgā Cīņa, 1994. g. 2. februāris)

16. bataljona zemessargu viedoklis: "Atklāti sakot, mani vīri labprātāk kontaktējas ar mobilo pulku nekā ar vietējiem policistiem." (Diena, 1994. g. 30. aprīlis)

"Kā, ierindu uzrunājot, teica MPP štāba priekšnieks Uldis Ozols, mobilā pulka vēsture nav gara, toties tajā ir pietiekami garš veikumu saraksts sabiedriskās kārtības un likumības sargāšanā, kā arī cīņā ar noziedzību." (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1995. g. 24. jūlijs)

"Cita lieta, ka mobilais pulks nepatīk un ir neērts tādēļ, ka tā cilvēki nav saistīt ar vietējiem iedzīvotājiem un vidi. Viņiem ir vienalga, vai tas ir pilsētas mēra dēls vai biezais no biezajiem, kurš uz vietas nopircis visas amatpersonas." (Lauku Avīze, 1995. g. 22. augusts)

"Mobilais policijas pulks allaž bijis un arī tagad ir ļaužu valodās. Vai nu ar labajiem darbiem, vai arī – ar bijāšanu, kam reizēm nav sevišķi laba pieskaņa. Jo nav jau tā, ka darbu darot, mobilie policisti aizturamajiem vai nekārtību radītājiem glaudītu galvu. Gadās lietot fizisku spēku pat pret kāda rajona vai pagasta deputātu vai citu vietējo prominenci. Un tad ir skandāls, jo tie savā miestā jūtas vienīgie noteicēji, "neaizsakarmie", lai darītu ko darīdami... Tostarp mobilajiem ir galīgi vienalga, vai savaldāmais ir vietējais klaidonis, reketieris vai pagastvecis." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Pulka izformēšana

Mobilais policijas pulks pastāvēja līdz 1998. gadam.

MPP pēdējā 18. novembra parāde

1996. gadā nomainās MPP komandieris: "Lai gan policijas Mobilā pulka komandierim pulkvedim Jurim Rekšņam vēl nesen tika prognozēta Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vieta, ar MK lēmumu viņš apstiprināts par LR Kārtības policijas priekšnieku." (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1996. g. 19. oktobris)

Par MPP komandieri kļūst Aivars Žilinskis, kurš tikko bija pametis dienestu NBS (tas pats, kuram tā paša gada martā sanāca sameloties prezidentam par ģedovščinu).

Jau no 1997. gada kļuva skaidrs, ka MPP vairs ilgi nepastāvēs. Laiki bija izmainījušies, ar bandītismu un kārtības uzturēšanu turpmāk bija jānodarbojas profesionāliem policistiem.

"Sakarā ar to, ka pieņemts lēmums obligātā dienesta karavīrus turpmāk dienestā Mobilajā policijas pulkā vairs neiesaukt, radusies situācija, kad apdraudēta pati MPP pastāvēšana un turpmākā darbība. ...25. novembrī tiks demobilizēta pēdējā karavīru rota..." (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

Droši vien sazvērestības teorija ir tas, ka pulka likvidēšana bija paredzēta saistībā ar toreizējiem zemnieku protestiem: "Diemžēl dažu partiju pārstāvji jau vismaz vārdos ir attīstījuši domu, ka vajadzētu taču vienreiz uzlaist tautai mobilo pulku, lai tas viņu nomizo un iztrenkā, jo tad būšot miers no demonstrācijām un piketiem... Attiecīgajam LNNK darbonim tika skaidri pateikts, ka MPP nekādam spiedienam no malas nepakļausies, pret tautu neies un politiskajās spēlēs nepiedalīsies... Kad nu tas LNNK politiķim bija pateikts, viņš piedraudēja: "Tad mēs jūs vispār izformēsim!"" (Rīgas Balss, 1997. g. 15. maijs)

1998. gadā Mobilais policijas pulks, jau bez dienestā iesauktajiem, tika pārveidots par īsu laiku pastāvējušu Apvienoto policijas pulku. Tās arī bija Mobilā policijas pulka beigas. Vēlāk speciālās policijas funkcijas pārņēma jaunizveidota policijas specvienība Alfa.

Dīvaini, ka nevienam toreiz nelikās neatbilstoši un necienīgi, ka šī Latvijas policijas speciālā vienība nes vienādu nosaukumu ar padomju VDK, bet vēlāk Krievijas FDD speciālo vienību Alfa. Ar tādu apkaunojošu nosaukumu kristīta vienība beidza galu samērīgi apkaunojoša iemesla dēļ – tās policisti izrādījās deviņdesmito gadu bandītisma gara apveltīti un mēģināja aplaupīt spēļu zāli Jēkabpilī 2011. gadā.

Bet tam vairs nebija nekāda sakara ar Mobilo policijas pulku – tie jau bija pavisam citi laiki un pavisam citi cilvēki.