Latgales divīzija

1921. gada 29. janvārī apstiprināja pirmo 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu nozīmi. Tā sastāv no sešstūrainas zilgani pelēkas emaljas zvaigznes ar bultveida zelta stariem. Uz zvaigznes uzlikti krustoti zelta šķēps un kaujas vāle, uz tiem centrā uzlikts ovāls vairogs, emaljēts sarkanbaltsarkanā krāsā, ierobežots ar zaļas emaljas ozola vainagu ar caurvītu lentīti nacionālās krāsās. Virs vainaga pār vairogu uzlikti zeltaini kopā savīti metāla iniciāļi "7.S.K.P.".

1923. gada 12. maijā apstiprināja jaunu krūšu nozīmi, kas sastāv no piecstūrainas sudrabota metāla zvaigznes, uz kuras uzlikts tumši oksidēts reljefs ozolzaru vainags. Uz vainaga krustojas stilizēti zeltīti senlatvju šķēps un kaujas vāle. Virs tiem uzlikts sarkanbaltsarkani emaljēts vairogs sudrabaina metāla ierāmējumā. Uz vairoga uzraksts: "7.S.K.P. 1920/VI 19".

1934. gada 20. februārī apstiprināja trešo pulka krūšu nozīmi, no šī brīža vecās nozīmes bija atļauts nēsāt tikai tiem, kuri tās bija ieguvuši pirms jaunās apstiprināšanas. Krūšu zīmes pamatā dzeltenas emaljas krusts ar sudraba aploku. Uz krusta zariem vertikāli uzlikts sudraba šķēps ar asmeni uz augšu un oksidētu rokturi. Krusta centrā uz šķēpa uzlikts septiņstūru vairogs ar sudraba aploku. Vairogs emaljēts tumši zilā krāsā, apakšējā daļā uzlecoša zeltaina saule ar septiņiem vijīgiem zelta saules stariem uz gaišzilas emaljas pamata. Saulē balts emaljas cipars "7".

8. Daugavpils kājnieku pulka krūšu nozīme sastāv no taisnstūra astoņsmaiļu krusta, pārklāta ar melnas krasas emalju, apmale bronzas. Virsma nedaudz izliekta. Centra uzlikti zeltītā krāsā metāla loks ar bultu. Bultas asais gals paversts uz labo pusi. Uz krusta zariem pulka iniciāļi: "8 – D – K – P".

Pastāv zīmes variants sudrabā ar krapinātu virsmu (1923. gada 24. marts).

9. Rēzeknes kājnieku pulka krūšu nozīme sastāv no rombveida metāla pamata ar četriem āķveida izvirzījumiem stūros, virsma klāta ar dzintaru vai dzeltenu caurspīdīgu emalju, apkārt sudrabainas krāsas metāla apmalojums. Centrā uzlikts baltas krāsas emaljas medaljons ar laukumā iestrādātām trim zeltainām zvaigznītēm melna burta "L" ielokā. Medaljons norobežots ar sudraba ozollapu vainagu un lenti. Nozīmes augšējā daļā uz pamata liektiem sudraba burtiem kopa savienotiem vārdiem uzraksts: "9. Rēzeknes kājnieku pulks", apakšējā daļā uzlikts sudraba vai baltas emaljas cipars "9" un abpus tam virsmas materialā datums "19. 9. – VIII. 19." metālā. Pulka krūšu nozīmes meta autors – 9. Rezeknes kājnieku pulka kapteinis Grāvelsīns. Krūšu nozīme apstiprināta 1921. gada 28. janvārī.

Latgales artilērijas pulka krūšu nozīmes pamatā uz reljefiem sudrabainiem stariem uzlikts dzelzs krusta tipa krusts ar sarkani emaljētu virsmu un sudraba aploku. Krusta centrā uzlikts sudrabains ozollapu vainags ar lentes sasējumu apakšējā daļā. Vainaga vidū reljefi zeltaini saules stari. Starp krusta zariem zem vainaga sakrustoti divi lielgabalu stobri. Uz krusta zariem burti "LAP", uz apakšējā zara emaljā skaitlis "1919" sudrabainā krāsā. Izmērs 45×45 mm. Krūšu zīme apstiprināta 1920. gadā.