Raksts no "Latvijas Kareivja" 1935. gada 18. decembrī.
Iekšējā dienesta reglamenta 65. un 71. pants nosaka, ka kaŗavīriem un kaŗaspēka vienībām (komandām) jāsveicina Valsts Prezidenta norādītie pieminekļi, šādu norādījumu Valsts Prezidents devis savā š. g. 332. pavēlē armijai un flotei, pavēlot sveicināt Brīvības pieminekli. Tā kā Brīvības piemineklis ir mūsu pirmais sveicināmais piemineklis, tad šādam militārās cieņas izpaudumam mums vēl nav piedzīvojumu, kādēļ te iespējami daži pārpratumi. To novēršanai apskatīsim dažus jautājumus, kādi var pacelties sakarā ar Brīvības pieminekļa sveicināšanu.
Brīvības piemineklis paceļas augsti pār pilsētas namiem un apstādījumiem un redzams ļoti tālu, vietām pat kilometriem lielos attālumos. Tādēļ var rasties jautājums, līdz kādam attālumam piemineklis jāsveicina? Atbildi uz šo jautājumu atrodam iekšējā dienesta reglamenta 69. pantā: «Kā atsevišķi kaŗavīri, tā arī kaŗaspēka vienības (komandas), satiekoties netieši, sveicina līdz 50 soļu attālumam.» Ja reglaments sveicināšanai nosprauž zināmas attāluma robežas, tad tam savs pamats. Sveicināšanai kā cieņas apliecinājumam jānotiek vislielākā mērā korrekti, bez mazākās paviršības, veltot visu uzmanību sveicināmai personai vai objektam. Lai sveicināšana tiešām izpaustu cieņas apliecinājumu, tā izdarāma tā, lai sveicināmais un visi apkārtējie to kā cieņas apliecinājumu arī uztvertu. Lielākā attālumā sveicinātājam grūti veltīt visu savu uzmanību sveicināmai personai vai objektam, jo to traucē dažādi starppriekšmeti, kādēļ sveicināšana var kļūt mazāk korrekta. Otrkārt, palielinoties attālumam, sveicināmai personai kļūst gŗūtāk sveicienu uztvert; bet ja sveicina nedzīvu priekšmetu, apkārtējie negūst noteikta jēdziena, kam šis cieņas apliecinājums adresēts, bet rodas iespaids, ka sveiciens tiek noraidīts kaut kur nenoteikti telpā. Aiz šiem iemesliem sveicināšana lielākā attālumā var cieņas parādīšanas vietā radīt nevēlamu iespaidu. Tādēļ tad arī reglaments ierobežojis attālumu, līdz kādam jāsveicina. Konkrētā gadījumā šāds reglamentā paredzēts 50 soļu liela radija laukums ap Brīvības pieminekli sniedzas no vienas puses līdz Brīvības bulvāŗa tilta galam Brīvības pieminekļa pusē un, no otras puses, tas ietver sevī Brīvības un Raiņa bulvāŗu krustojumu.
Nākošais iespējamais jautājums varētu būt: kā jāsveicina piemineklis, ejot gar to reglamenta noteiktā attāluma robežās? Norādījumus atsevišķiem kaŗavīriem atrodam kājnieku apmācības reglamenta 40. un 43. p. p. Saskaņā ar šo pantu norādījumiem jāsveicina, atrodoties 4 soļu attālumā no sveicināmās personas resp. objekta, bet roka jānolaiž un galva jāpagriež taisni, kad sveicinātājs pagājis sveicināmai personai resp. objektam garām. 4 soļu attālums, protams, jāskaita no pašas pieminekļa celtnes (tā sastāv no 3 kubiem un obeliska ar brīvības tēlu galā), bet ne no platformas. Tāpat arī sveicināšana beidzama pēc tam, kad sveicinātājs pagājis garām šai pieminekļa celtnei.
Kā jāsveicina vienībām, norādījumus atrodam iekšējā dienesta reglamenta 72. pantā. Pieskaņojoties šā panta noteikumiem, komanda sveicināšanai jādod 20 soļos no pieminekļa. Ja atsevišķs kaŗavīrs vai vienība iet gar pieminekli ne tā tiešā tuvumā, bet attālāk no tā, visi šeit minētie attālumi skaitāmi no līnijas, uz kuŗas sveicinātājs vai vienība izlīdzinās ar pieminekli vai arī nonāk vistuvāk piemineklim.
Braucot pajūgos vai automobiļos, piemineklis jāsveicina, kā norādīts iekšējā dienesta reglamenta 60. p., t. i. pieliekot roku pie cepures un pagriežot galvu pret pieminekli. Tāpat jāsveicina, braucot tramvajā, pie kam, piemērojoties 60. p. garam, braucot sēdus, kājās nav jāceļas. Pieejot pie pieminekļa tā apskatei, sveicināšana izdarāma, pielāgojoties iekšējā dienesta reglamenta noteikumiem par pieiešanu pie sveicināmās personas (41. p.), t. i. piemineklis jāsveicina pieejot pie tā un aizejot.
Civīltērpā piemineklis jāsveicina noņemot cepuri; bet citādi jāievēro visi tie paši noteikumi, pēc kuŗiem jāsveicina kaŗavīru tērpā.
Armijas štāba apmācības daļas priekšnieks pulkvedis Ļūļaks.