Brīvkorpusu simbolika
Pēc Lielā kara, kuru mūsdienās sauc par Pirmo pasaules karu, Vācija bija sakauta. Tomēr ne visi vācieši kara beigas sagaidīja ar atvieglojumu, daļa bijušo karavīru juta pienākumu arī miera laikā aizstāvēt Vācijas un vāciešu intereses, kuras pārkāpt bija gatavas gan jaunās un vecās kaimiņvalstis, gan iekšējais ienaidnieks – komunisms un sociālisms. Brīvkorpusi (Freikorps) bija Pasaules kara virsnieku organizētas brīvprātīgas vienības, un to darbības laiks bija no 1918. līdz 1923. gadam. Brīvkorpusi darbojās Vācijas pilsoņu karā, Augšsilēzijā, Baltijā, franču okupētajā Rūrā, bez tam līdzīga rakstura vienības pastāvēja Austrijā, kur tās saucās par heimvēru (Heimwehr). Daļa brīvkorpusu bija pamats jaunās Vācijas bruņotajiem spēkiem, daudzi brīvkorpusu biedri vēlāk nosliecās nacistu pusē.
Šeit apskatīta to Latvijā karojušo valsts vācu brīvkorpusu simbolika, kuri dažādos 1919. gada posmos karoja Landesvēra, Dzelzdivīzijas, citu pretlieliniecisko spēku vai Rietumu brīvprātīgo armijas pusē.
Katrs brīvkorpuss centās radīt sev atšķirīgu simboliku, kuras pētniecība mūsdienās var pamatīgi aizraut. Tā kā lielākā daļa vienību nedzīvoja ilgu mūžu, par to simboliku un darbību ir saglabājies maz ziņu. Vienībām, kuru atšķirības zīmes ir zināmas, nav zināms to ieviešanas laiks, nav zināms, kā tās mainījās, kad viena vienība tika pakļauta citai, lielākai vienībai, par pašu vienību pastāvēšanas laiku skaidrības arī ir maz.
Latvijā vācu brīvprātīgo vienības radās no VIII armijas karavīriem, kuriem nebija pa prātam vācu armijas demoralizēšanās. Šīs brīvprātīgo vienības tika apvienotas VI rezerves korpusā, kuru komandēja R. fon der Golcs, korpuss sastāvēja no Dzelzbrigādes (vēlākās Dzelzdivīzijas), 1. gvardes rezerves divīzijas un citām vienībām. No jūlija līdz oktobrim daļa vienību atgriezās Vācijā un VI rezerves korpuss tika izformēts.
Vācu vienības apvienojās Vācu leģionā (Deutsche Legion) vai tika iekļautas krievu vienībās Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijā. Vācu leģions sastāvēja no 1. brigādes ar Baltenlandes pulku, Brandisa vienību, Pētersdorfa vienību un 2. brigādes ar Jēnas vienību, Veikmaņa vienību, Bādenes trieciena bataljonu, Mēdema nodaļu. Dzelzbrigāde pārgāja pie Bermonta pilnā sastāvā.
Pensgena brīvprātīgo bataljons (Freiwilligen-Bataillon Poensgen) vai pulks – maijā Pensgens komandēja Dzelzdivīzijas 3. Kurzemes pulku.
Fon Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem) – Latvijā no aprīļa, pēc tam maijā Landesvēra sastāvā.
22. maijā atradās Rīgai uzbrūkošā karaspēka smailē, ieņēma Daugavas tiltus un atbrīvoja Citadeles cietumā ieslodzītos.
Vēlāk brīvkorpuss piedalījās Cēsu kaujās un Bermonta armijas Vācu leģiona 2. brigādē; 8. oktobrī atradās labā spārna uzbrukuma avangardā pret Ķekavu.
Sastāvā apmēram 400 karavīru.
Atbilstoši tam tika izveidotas: divas baterijas (dzimtenē tās vēl saucās par vadiem), katra ar trim diezgan viegliem 6,5 cm kalibra kājnieku atbalsta lielgabaliem un sešiem munīcijas ratiem, kas varēja izbraukt jebkurā apvidū un nebija piesaistīti ceļiem, viena ložmetēju nodaļa uz zirgiem ar sešiem smagajiem ložmetējiem un viena jātnieku nodaļa ar pārnēsājamiem vieglajiem ložmetējiem.
(No fon Mēdema "Rīgas iekarotāja", kas lasāms šeit.)
Fon Brandisa brīvkorpuss (Freikorps von Brandis) – 8. oktobra uzbrukumā labajā flangā pret Baldoni, ar vienu rotu ieņēma Doles salu, oktobra beigās Lietuvā, 19. novembrī atkal Latvijā.
Vildemaņa bataljons (Freikorps Wildemann) – bijušais Landesvēra mācību bataljons, ko 1. jūlijā pardēvēja par 4. vācbaltu kaujas bataljonu.
Attēlā – brīvkorpusa apkakles emblēma.
Kuldīgas brīvprātīgo jēgeru korpuss (Freiwilliges Jägerkorps Goldingen) – piedalījās uzbrukumā Liepājai, 4. novembrī ieņēma Aizputi, 15. novembrī – Pāvilostu; kājnieku rota, smago ložmetēju rota, eskadrons un štāba rota.
Attēlā – brīvkorpusa apkakles emblēma.
Bādenes trieciena bataljons (Badisches Sturm-Bataillon) – piedalījās Cēsu kaujās, 8. oktobra labā spārna uzbrukuma avangardā pret Ķekavu.
Attēlā – brīvkorpusa apkakles emblēma.
Ziemeļkurzemes brīvprātīgo rota (Freiwilligen-Kompanie Nord-Kurland) — Ventspils komandantūra. Attēlā – brīvkorpusa piedurknes uzšuve.
Štēfera brīvkorpuss (Freikorps Stever) – Vācu leģionā kā artilērijas pulks, piedalījies uzbrukumā Rīgai oktobrī, vēlāk daļēji Lietuvā; piecas baterijas, divas ložmetēju rotas, štāba rota.
Attēlā ir brīvkorpusa piedurknes uzšuve.
Henkes bataljons (Freiwilligen-Bataillon Henke) – Dzelzdivīzijas 2. Kurzemes pulka 3. bataljons.
Lībermaņa bataljons (Freiwilligen-Bataillon von Lieberman) – Dzelzdivīzijas 2. Kurzemes pulka 1. bataljons.
Fon Pētersdorfa brīvkorpuss (Freikorps von Petersdorff) – maijā Dzelzdivīzijas 3. Kurzemes pulka ložmetējnieku nodaļa (Maschinengewehr-Scharfschützen-Abteilung), piedalījās Cēsu kaujās, Vācu leģionā 1. brigādē, 19. oktobrī piedalījies uzbrukumā Jaunjelgavai kreisajā spārnā, novembrī Lietuvā, aizstājot Dībiča korpusu, atkal Latvijā piedalījies 18. novembra pretuzbrukumā; 400 karavīru, četras ložmetēju rotas, astoņi smagie ložmetēji, viena baterija un eskadrons.
Jorka fon Vartenburga brīvkorpuss (Freiwilligen-Detachement Graf Yorck von Wartenburg) – VI rezerves brigādē, augustā aizbraucis uz Vāciju.
1. gvardes rezerves divīzija (1. Garde Reserve Division) – Cēsu kaujās nepiedalījās un to laikā atradās Rietumprūsijā. Kad tai nācās atgriezties Vācijā augustā, 2. gvardes rezerves pulks ar citu vienību brīvprātīgajiem devās atpakaļ uz Latviju kā Plēves grupa (Plehwe), kur tā iestājās Rietumu brīvprātīgo armijā. 4. novembrī Plēves grupa uzbruka Liepājai.
Mihaēla nodaļa (Freiwilligen-Detachement Michael) – piedalījās Cēsu kaujās Brekelmaņa kolonnas sastāvā.
Fon Veikmaņa brīvkorpuss (Freikorps von Weickhmann) – novembrī piedalījās uzbrukumā Ķekavai, novembra kaujās stipri cietis; sastāvēja no diviem bataljoniem.
424. eskadriļa (Freiwillige Flieger-Abteilung 424) – Bermonta armijas sastāvā.
Zaksenberga eskadriļa (Kampfgeschwader Sachsenberg) – iespējams, atradās Cēsīs jūnijā, pēc tam Bermonta armijā.
Rosbaha brīvkorpuss (Freikorps Roßbach) – Latvijā ieradās novembra sākumā, 12. novembrī – Jelgavā, atradās 18. novembra pretuzbrukuma priekšgalā.