- Šodien tas ir viss, kungi.
Apspriede notika plašā, gaišā telpā, kuru no augstajiem griestiem ar bālu gaismu apstaroja diožu lampas. Logus šeit vienmēr sedza cieši aizvērtas žalūzijas. Makmahons noraudzījās, kā otrpus lielajam, tumšajam galdam sēdošie kungi sarosījās un cēlās kājās. Viņi aizpogāja uzvalkus, sakārtoja kaklasaites, savāca savus klēpjdatorus, lai dotos atpakaļ pie darba.
No šīs telpas uz āru sniedzās neredzamas saites, par kurām neviens tur, ārpusē nenojauta. Ļaudis pie galda - tie bija labākie operatīvie darbinieki un analītiķi, kurus Makmahonam bija izdevies atvest uz šo pasaules nostūri. Neredzamās saites savienoja viņus un vietējo eliti - valdības locekļus un iestāžu vadītājus, oficiālus un neoficiālus sabiedrības vadoņus un likteņa lēmējus. Ietekmes lokā biaj ap simtu kontaktu augstākajos ešelonos, gandrīz katrā gadījumā personisku un publiski neatklājamu iemeslu dēļ. Vēl apmēram tikpat bija to, kas zināja par Makmahona pastāvēšanu un nekad nelika šķēršļus viņa darbībai.
Kad pēdējais sapulces dalībnieks bija izgājis, uz brīdi telpa palika tukša. Tad durvis pavēra tumšā ielas jakā ģērbies cilvēks. Aizvēris aiz sevis durvis, ienākušais bez uzaicinājuma apsēdās pretī Makmahonam un ar tikko manāmu smīnu nolūkojās tajā. Šajā darbā bija svarīgs arī vietējais personāls.
- Centieties īsi, Kurt, - uzrunāja Makmahons.
Pretī sēdošais cilvēks bija daudzus gadus vecāks par Makmahonu, tomēr no tā staroja darbīga enerģija. Zem gadu un saules miecētās ādas, kā likās, nebija ne grama tauku.
- Mūs interesējošā persona ielidoja Latvijā deviņos no rīta. Nekādu pārsteigumu nebija - Ādažos virsseržantu sagaidīja radinieki, tad visi nekavējoties devās uz viņa dzīvesvietu Imantā. Sagaidīšanas laikā, acīmredzot, viņs arī uzzināja par sievas brāļa nāvi.
- Un tālāk?
- Ap pusdienlaiku Lindiņam piezvanīja no Galvenās policijas pārvaldes. Zvanīja mans aģents, - Kurts pasniedza papīra dokumentu plēves vākos. - Te būs saruna.
Spēcīgais akcents griezās Makmahona ausīs. Varētu iedomāties, ka padomju dienesti savā laikā būtu varējuši nodrošināt labāku angļu valodas apmācību. Ienaidnieku toreiz novērtēja par augstu. Kādus divdesmit piecus gadus atpakaļ, kad Makmahons vēl bija jauns leitnantiņš un pat nesapņoja par tagadējo karjeru, viņi varētu būt satikušies, tikai nākot no dažādām frontes pusēm.
Makmahons pievērsās sarunas izdrukai.
- Mums ir arī audio ieraksts. Šoreiz sagatavojām, - negaidot, kad sarunu biedrs lasīšanu beigs, ierunājās Kurts. - Ja īsi: virsseržantiņš netur nevienu aizdomās, par lietu neko nenojauš un ir aizņemts ar bēru rīkošanu.
Makmahons veltīja Kurtam īsu skatienu un atkal pievērsās sarunas atreferējumam. Darbs šajā vietā bija garlaicīgs, neskatoties uz uzvelto atbildību, tāpēc Makmahons jutās bez maz vai laimīgs, kad notika kaut kas tāds, kas lika rīkoties ātri un noteikti. Tas lika atcerēties patīkamo azartu, ko viņš bija izjutis armijas gados, kad pastāvīgās briesmās bija jārīkojas, jāpieņem lēmumi un par spīti visam jāpanāk savs. Makmahons nemeloja sev - gadījums ar virsseržantu visumā bija ārkārtīgi nenozīmīgs. Tomēr katru ziņu par tālāku notikumu attīstību viņš gaidīja ar alkām.
- Mēs to varam izdarīt jau šonakt. Likvidēsim arī viņu, un visi gali ūdenī.
- Kā lūdzu? - Makmahons pacēla acis no dokumenta.
- Tas mums ir tāds izteiciens, - Kurts pacietīgi paskaidroja. - Tas nozīmē - neviens neko neuzzinās.
Makmahons iedomājās, ka pārdesmit gadus atpakaļ kā pilnīga fantastika skanētu tas, ka pie viņa strādātu tāds cilvēks kā Kurts. Vecie ienaidnieki pārtapa par augsti kvalificētiem algotņiem. Nekādas sajēgas par godu - bet varbūt tā bija tikai pēdējās aktīvās sarkano paaudzes pazīme. Kurts gan izskatījās apmierināts ar tagadējo likteni.
- Mēs nogaidīsim, - Makmahons atbildēja. - Šis policists, jūsu aģents. Ko viņš zina?
- Neko. Viņš ir pietiekami gudrs, lai neuzdotu jautājumus, - Kurts pasmaidīja. - Visdrīzāk domā, ka viņam nākas kalpot KNAB, SAB vai tamlīdzīgai vietējai aģentūrai.
Makmahons pamāja ar galvu. Atvēris priekšā gulošo mapi, pievienoja dokumentu tajā esošajiem papīriem.
- Vai ir ar ko papildināt biogrāfiju?
- Nē. Tāpēc, ka nav nekā vairāk, ko vēl uzzināt. Uzreiz pēc skolas iestājās bruņotajos spēkos. Ir sieva, meita. Četras reizes bijis miera misijās austrumos. Nekā īpaša.
Tiešām, nekā īpaša. Mapei pievienotie attēli rādīja cilvēku pikseļotas kamuflāžas formā. Vienā attēlā redzams virsseržants profilā, otrā - pretskatā, trešajā - puspagriezienā. Taisnstūraina seja, uz priekšu izvirzīts zods, paliels deguns. Acu kaktiņi mazliet piemiegti, it kā būtu iemesls kādai jautrībai. Zods noaudzis ar biezu bārdu. Mazliet izplūdušie attēli bija izraudzīti no filmas kadriem, un fonā ārpus fokusa bija redzamas kalnu virsotnes un zilas debesis.
- Likvidācijas nebūs. Šī rīta akcija jau ir piesaistījusi pārāk daudz uzmanības. Jūs pats personīgi bijāt notikuma vietā, Kurt?
- Jā, biju. Puiši nostrādāja labi, nākamreiz kontrole nebūs vajadzīga.
- Šis gadījums ir sacēlis īstu vētru - visi Rīgas policijas spēki tiek mesti uz maniaku-dzīvokļu laupītāju bandas noķeršanu. Prese gadījumu publiskos un šejienes sabiedrības viedoklis tiks satraukts. Arī papildus upuri norāda uz neprofesionalitāti.
Viņi abi zināja, ka asiņainā slepkavība tuvākajās dienās kļūs slavena. Protams, saistību ar Kurtu vai Makmahonu neviens neatradīs, taču par labu tas arī nenāca. Kurts gan neizskatījās uztraukts.
- Īslaicīgi būs uztraukumi un ziņas medijos, un tas arī būs viss, - atbildēja Kurts. - Pieredze liecina, ka tādi notikumi tiek aizmirsti īsā laikā. Arī policija pievērsīsies citām lietām...
Makmahons paberzēja deniņus. Tikko apspriedē viņi bija runājuši par sabiedrības reakcijas prognozēm. Pāris nedēļu, tā pārliecināti bija teicis viens no analītiķiem. Saprotams, Kurts vietējos apstākļus zināja labi.
- Bez tam, - Kurts piebilda. - ja nemaldos, un priekšniecība informācijas noplūdes likvidēšanas pasākumus ir novērtējusi pozitīvi. Jūsu akcijas ir tikai cēlušās.
Tagad Kurts atklāti smīnēja, likdams ādai sakrunkoties ap zilo acu kaktiņiem, un nemirkšķinot skatījās uz Makmahonu.
- Tā nav jūsu darīšana. Jums jādomā tikai par sev uzticēto darba daļu! - Makmahons atbildēja, ļaudams sev pacelt balsi. - Un no jums tika gaidīts smalkāks darbs.
Arī priekšnieka dusmas neietekmēja Kurtu. Ieturējis zīmīgu pauzi un joprojām nenodzēsis savu ņirdzīgo viepli, viņš izmeta:
- Klausos, bos!
Atbildē varēja saklausīt visu, kas ienāca prātā - izsmieklu, augstprātību... Savā laikā Makmahons bija strādājis ar veterāniem, sirmiem vilkiem, patriotiem un īstiem sava amata meistariem, kas visu bija atdevuši dienestam savas valsts labā. Viņu pagodināja katrs darba mirklis ar tādiem profesionāļiem. Kurts radīja tieši pretējas izjūtas. Dažreiz likās, ka tas sevi iedomājās pastāvam ārpus Makmahona noteiktās hierarhijas, varbūt pat augstāk par Makmahonu. Kurts it kā skatījās no augšas, visžēlīgi atļaudams spriest par vietējiem apstākļiem, bet darīdams zināmu, ka ārzemnieks tos līdz galam izprast nespēs.
Mapē bija vēl viens, it kā ar virsseržantu nesaistīts attēls. Tajā bija redzams vienacains, bārdains afgānis. Atšķirībā no virsseržanta, vienača bārda bija sirma un sniedzās tam līdz krūtīm. Fonā bija tādi paši augstie kalni, kā virsseržanta portretos. Tāds pats attēls atradās bārdaiņa personiskajā lietā. Šis sīkums, mazliet sašķiebtais, lētās kameras radītais portrets, bija radījis problēmas. Vēl nopietnāku lietu radīja tas, ka tās autors bija latviešu kontingneta karavīrs. Kopā tas veidoja informācijas noplūdi, kuras slēpšanai pēdējās dienās Makmahons un viņam pakļautie ļaudis bija daudz strādājuši. Kurts, par spīti viņa trūkumiem, bija neaizvietojams vietējais resurss.
- Virsseržantu mēs neaiztiksim, - ar uzsvaru teica Makmahons. - Centieties iegūt informāciju, vai noplūde nav bijusi plānota akcija.
Arī tā bija viena no versijām par kurām viņi tikko bija runājuši apspriedē. Pati draudošākā iespēja, kuru nedrīkstēja atmest, lai cik maz ticama tā nebūtu.
- Tā ir jūsu analītiķu versija? - beidzot Kurts kļuva nopietns. - Latvieši lietā bija iejaukti tikai sagadīšanās pēc, negadījums varēja notikt tikpat labi pie kaut kādiem igauņiem vai norvēģiem. Vieglāk būtu pabeigt visu jau tagad.
- Es jūsu viedokli zinu. Es nedrīkstu nepieļaut pat mazāko iespēju, ka noplūde ir daļa no lielāka sabotāžas plāna. Vai sapratāt?
- Es visu sapratu. Skaidrs, - Kurts necēla iebildumus.
Makmahons aizvēra Zigum Lindiņam veltīto mapi. Šī lieta paspēja radīt problēmas, bet tagad viss bija nokārtots. Virsseržantam būs ļauts dzīvot. Varbūt reiz nāksies pieņemt citu lēmumu, taču tas nenotiks tagad.
- Jūs drīkstat iet.
Kurts, nesacījis vairs ne vārda, piecēlās un izgāja no kabineta.