Seriāls "Krimināllieta iesācējam"

Latvijā ir parādījies jauns seriāls – "Krimināllieta iesācējam" septiņās sērijās. Balstīts uz Kolberga "Meklējiet sievieti", kaut arī veselu četru scenāristu uzlabots. Scenāristu grupas priekšgalā ir Armands Zvirbulis, kurš ir arī režisors. Es labprāt uzzinātu, kā četri scenāristi raksta vienu seriālu. Producente Arta Ģiga intervijā minēja, ka A. Zvirbulis bija rakstījis scenāriju jau ilgāku laiku, kad to atnesa Ģigai, tātad viņa ieguldījums tajā laikam ir lielākais. Pats par sevi tas nerada optimismu, jo arī "Sarkanajā mežā" bija vairāk par vienu scenāristu, to vidū arī A. Zvirbulis, kurš arī bija režisors, bet tas seriāls sanāca vienkārši slikts. Neskatoties uz to, es cerēju uz kaut ko labu, galu galā par "Rīgas gambītu" man ir labas atmiņas, kaut varbūt nepamatotas.

Tagad esmu noskatījies visas septiņas sērijas un man jāsaka, ka tomēr īsti neko labu par seriālu teikt nevaru. Mans vērtējums par dažādām seriāla daļām ir vai nu vienaldzība, vai arī, atklāti sakot, neizpratne. Iepriecināja vien aktieri, kuri mums ir labi un centīgi. Kas vēl? Ievadtitri izskatījās labi. Vēl tas, ka redzēju Mobilā policijas pulka uzšuves piektajā sērijā, bet tas viss.

Mobilā pulka policists (bereti uzvilcis pareizi)

Problēmu seriālam ir daudz, bet viens no tiem ir – Zvirbulis vienkārši "nezina drēbi", kad runa ir par visādiem spiegiem, bandītiem, policistiem un tamlīdzīgu spriedzes padarīšanu. Neesmu pārliecināts, ka viņš zina drēbi, kad jāraksta scenāriji arī. Kā režisors viņš jau laikam nav slikts (runā, ka montāžas režisors – pat izcils), bet kad nākas rakstīt spriedzes stāstu, sanāk kaut kāds amatierisks kārgo kults. Nez, kāpēc tā, galu galā šī tematika viņu, acīmredzot, saista.

Seriāla ainas ir samontētas nelineāri, notikumi lēkā no 1995. gada aprīļa uz maiju, tad vispār tik tālu pagātnē, kā uz 1968. gadu. Mani šī lēkāšana nogurdināja jau otrajā sērijā. Laika punkti deviņdesmitajos nav labi atšķirami un drīz sajūk, bet padomju periods, kas rāda Natas dzīvi, liekas kā svešķermenis un velkas pārāk ilgi. Varbūt ne velti Tarantino "Lubenē", kur sižeta nogriežņi lēkāja nelineāri, tā viena aina, kuras darbība bija gadus senā pagātnē (Buča tēva pulksteņa stāsts), vienīgā ir noformēta kā atmiņas aina.

Lai tiktu ar visu skaidrībā, man nāksies pārstāstīt sižeta notikumus pareizā secībā (ne visus, bet tikai galvenā kriminālā notikuma daļu, kas iekļaujas divās sižeta dienās), tāpēc tālākais būtu jālasa tikai tiem, kas jau seriālu ir redzējuši (LMT viedtelevīzijā tas ir pieejams katram).

Kā tad viss it kā notika

Deputātam Silšalkam ir attiecības gan ar savu palīdzi Natāliju-Natu, gan ar savu sekretāri. Ar Natu attiecības ir ilgākas, bet tieši viņu Silšalka grib pamest. Vakarā deputāts ierodas dzīvoklī, tur satiek Natu (kurai ir atslēga no durvīm), mēģina viņu padzīt, jo gaida īsto mīļāko. Strīdā viņš atzīstas, ka sekretāre jau gaida bērnu, un ka ar Natu viss ir cauri. Nata netipiskā emocionālā saviļņojumā atzīstas, ka ir VDK darbiniece, un ka Silšalka negribot visu laiku ir kalpojis Latvijai naidīgām interesēm. Silšalka – arī netipiskā saviļņojumā – ar šķērēm nodur Natu. Sadursta kā sietu.

Pēc īsa brīža, nomazgājis asinis, Silšalka nez kāpēc ar cirvi saskalda aizslēgtu atvilktni, kurā glabā svarīgus dokumentus par čekistiem. Pēc tam Silšalka nez kāpēc piezvana vācu uzņēmējam Andersam, kurš Latvijā grib būvēt gāzes terminālu un kura projektu deputāts atbalsta. Anderss apsola palīdzēt noslēpt patiesību, piezvana Čekas ģenerālim, kurš sāk organizēt Silšalkas glābšanu. Ģenerālis pavēl deputātam iet gulēt, nākošajā dienā doties uz paredzēto pasākumu, bet pa ceļam izmest asiņainās drēbes un ieroci ezerā. Tad ģenerālis dodas pie pazīstamiem armēņu bandītiem, pastāsta par lielu naudu deputāta dzīvoklī, uzsvēris, ka kramplauzim jāiet uz dzīvokli noteiktā laikā rīt, jo pēc tam būs par vēlu.

Otrajā dienā armēnis Dima un kramplauzis Antons dodas uz dzīvokli, Antons iekļūst dzīvoklī, neatstājis pēdas, atrod līķi, atgriežas mašīnā. Atpakaļceļā mašīnu un Dimu sašauj no balta busiņa, bet Antons nez kā paliek neskarts.

Silšalka, atgrizies no Skrundas (ak jā, pasākums bija Skrundas lokatora uzspridzināšana) un neradījis nevienā aizdomas, "atklāj" līķi, ietin palagā un nes uz mašīnu, pa ceļam piezvanījis kaimiņam, lai radītu liecinieku. Līķi nogādā slimnīcā (tās lomā bijusī LKP Centrālās komitejas ēka), kur vesela rinda piekukuļotu cilvēku pēc tam apliecina, ka dienu vecs līķis ir izdvesis garu šodien. Tad atliek policijai izmeklēt un pašai nonākt pie secinājuma, ka slepkavībā vainojams kramplauzis Antons, bet Silšalka uz visiem laikiem ir Čekas rokās.

Policija

Tāds lūk noziegums. Kas par plāniem diegiem!

Kāpēc Nata atzinās? Kāpēc pirmā lieta, ko Silšalka izdarīja, bija uzlauzt atvilktni? Kāpēc viņš pēc tam prasīja palīdzību Andersam? Vai viena Natas deja ar Andersu lika tam secināt, ka abi ir čekisti? Vai tādā gadījumā Silšalka tieši nebaidītos par savu dzīvību, kā čekistes slepkava?

Bet īsteni dīvainas lietas sākas pēc tam, kad ģenerālis sāk "glābt" situāciju. Misters Vulfs no "Lubenes" tomēr personīgi piedalījās slepkavības piesegšanā, bet Čekas ģenerālis tā negrib – viņš norādījumums nodod pa tālruni. Kā viņš kontrolē, ka Silšalka tos izpilda precīzi? Ka viņš tiešām savāc asiņainās drēbes un ieroci, lai izmestu? Ka pie reizes nesasmērē visu mašīnu ar asinīm? Ka spēj izturēties, it kā nekas nebūtu noticis? Ka otrā dienā nesajaucas savā liecībā? Kāpēc bija jānes līķis uz slimnīcu un jārada daudzums jaunu piekukuļojamu liecinieku? Ja līķi atstātu uz vietas, pietiktu ar vienu pašu policijas patologu, vai ne? Kāda ir garantija, ka kramplauzis atstās pietiekami pēdu, lai viņu atrastu? Kāda garantija, ka noziedznieki, atraduši līķi, neizdara kaut ko negaidītu un nesajauc plānus? Vai vienkāršāk nebija Natai pazust bez vēsts, ja jau ģenerālim kabatā ir tik pakalpīgi slepkavas un bandīti?

Kā nevērpt sižetu

Šāda tipa sižeti nav unikāli. Parasti tie norit šādi: notiek sadzīviska slepkavība, detektīvs pamana kādu neskaidrību, sāk šķetināt tālāk. Slepkavībā izrādās iejaukti citi cilvēki, pakāpeniski izrādās, ka tā nav sadzīviska, bet saistīta ar kādu sazvērestību, izmeklēšanai atklājot arvien svarīgākas iejauktās personas. Lieta veido tādu kā zirnekļa tīmekli, izplešoties, jo vairāk iedziļinies. "Krimināllietā iesācējam" viss ir tieši otrādi. Viss sākas kā noslēpumaina nogalināšana, uzreiz mums liek domāt, ka te runa būs par politiķiem, čekistiem, noziedzniekiem, savērptiem lielā sazvērestībā, taču, izmeklēšanai attīstoties, tā sarūk līdz muļķīgai sadzīviskai slepkavībai, izdarītai emociju uzplūdā, bet viss pārējais – tikai mēģinājumi lietu noslēpt. Stāstam attīstoties, tam taču ir jākļūst aizraujošākam, ne garlaicīgākam! Godīgi sakot, Silšalku katrs policists būtu turējis aizdomās jau no pirmās sekundes. Tas nenotiek vien tāpēc, ka scenārists to negrib.

Nata, kaut arī viņas stāsts aizņem daudz vietas seriālā, ir neizprotams personāžs. Viņa ir pilnīgi bezemocionāla pirmajā seriāla daļā, pāris gadījumos pārāk emocionāla (tas arī viņu nogalē). Kas viņa ir kā cilvēks, mēs tā arī neuzzinām.

Seriāls beidzas ar izmeklētāja nāvi, čekisti ir uzvarējuši, Silšalka paliek viņu rokās. Izmeklētāja priekšnieks kaut ko it kā nojauš, bet tad skumji aizstaigā pa kapu ceļu, seriāls beidzas. Tik depresīvas beigas būtu vietā, ja seriāls būtu filmēts 1999. gadā, un varbūt tas arī bija tas, ko A. Zvirbulis mēģināja sasniegt ar "Rīgas gambītu". 2022. gadā tas izskatās kā pliķis skatītāja sejā.

Čekistu drēbe

Lielu daļu seriāla aizņem čekistes Natas dzīve padomju laikā, sākot ar 1968. gadu. Neuzdosim jautājumu, kāpēc Nata 1995. gadā ir tik jauna, viņas stāsta daļā ir daudz lielākas problēmas. Pirmās ainas ir grūti skatīties (labā ziņā), jo tajās ir attēlots, kā čekists Natu savervē ar šantāžu, bet tad izvaro. Diezgan emocionāli, un Nata mums tiek parādīta kā upuris, kurai jūtam līdzi. Tik tālu piesieties nav kam, filmas veidotājus pat var uzslavēt. Tomēr no 4. sērijas filma kļūst par pasaciņu. Natai vienkārši pavēl iestāties VDK skolā. Lieki teikt, ka tādā veidā jauni čekisti ražoti netika! Šajā skolā ("labākā skola visā PSRS") valda maģiska atmosfēra – Natas skolotājs viņai stāsta tādas lietas kā "pastāvošais režīms ir arhaisms", "valsts ir katastrofas priekšā", "lasiet veco derību". Tas viss 1969. gadā! Kur Čekas pasniedzējs runā kaut ko jēdzīgu, tur tas ir pārstāstīts no "Akvārija" ("vienmēr visiem smaidi" utml.). Sērijas beigās vēl viena idiotisms – Natai liek salaulāties ar citu čekistu, kuru viņa redz pirmo reizi. Kas tas vispār bija? Piespiedu laulības starp čekistiem? Te nu scenārists ir pārskatījies "Amerikāņus", "Sarkano zvirbuli" un citas lubenes. Starp citu, Anderss no vēlākā laika ir šis Natas vīrs – kārtējais nevajadzīgais sižeta pavērsiens.

Čekistu laulības

Deviņdesmitie seriālā

Autori, kā liekas, cenšas parādīt kaut ko no deviņdesmitajiem, pie tam - vienalga ko. Šī pieeja mazliet atgādināja cietumnieku bēgšanas ainu filmā "Jelgava 94". Natas stāstā ir 1991. gada barikāžu notikumi, pie tam tajos tiek nošauts viņas gandrīz pieaugušās meitas draugs. Slepkavības dienā Silšalka piedalās "Bankas Baltika" pasākumā. Nākošajā dienā viņam ir jādodas uz Skrundas lokatora uzspridzināšanu.

Nevienam no šiem notikumiem nav ietekmes uz sižetu. 1991. gada janvāris neatstāj iespaidu uz Natu, banka nepiedalās sižetā, lokatora spridzināšana varētu būt jebkurš cits oficiāls pasākums. Pie tam īpaši jāatzīmē, ka barikāžu laiks nav īstais notikums, kurā ievietot izdomāta personāža slepkavību. Bojā gājušo bija vien četri (lai cik tas ciniski neskan), divi no tiem dokumentālisti, starp pārējiem diviem grūti ir noslēpt izdomātu mirušu divpadsmitklasnieku.

Vēl daudz laika tiek veltīts Antona nepilsoņa pases iegūšanai un pilsoņu-nepilsoņu jautājuma apviļāšanai. Arī tam nav sakara ar sižetu vai personāžu lēmumiem, scenāristiem vienkārši šis jautājums ir palicis atmiņā no deviņdesmitajiem gadiem.

Ar visu plātīšanos par deviņdesmito gadu atmosfēras attēlošanu, nekādu to laiku mūziku es seriālā nedzirdēju.

Neiederīga laikmetā ir arī policijas izmeklētāja priekšnieka frāze "kad sāku strādāt, biju vienīgais virsnieks – latvietis". Mūsdienās šāds nepareizs anglicisms būtu piedodams, bet ne jau 1995. gadā. Sīki uz citām valodas lietām es gan neskatījos.

Citi jautājumi

Kāpēc Antons nezina savu tautību? Kas tad bija ierakstīts viņa padomju dokumentos?

Kāpēc viņš tik smieklīgi nopietni gatavojas katras vecas padomju slēdzenes atmūķēšanai?

Kāpēc Nata strīda vidū sāk šūt pogu? Vai nebija labāka veida, kā piespēlēt slepkavības ieroci?

Kāpēc visi uniformētie policisti runā krieviski vai ar akcentu, pie tam neviens nezina, kā valkāt laiviņcepuri, lai neizskatītos pēc klauna?

Kāpēc turpretī visi izmeklētāji ir latvieši un izskatās pēc flegmatiskiem hipijiem?

Cepuru problēmas

Tādi, lūk, iespaidi. Neizpratnes pilni jautājumi. Gribējās, lai būtu labāk.