Sievietes grib būt ar viņu, vīrieši grib būt par viņu. Viņš ir Džeimss Bonds. Pastāv grāmatas – kā Fleminga, tā citu rakstnieku – datorspēles un cits, bet tieši filmu aģents 007 ir tas, kurš ir kļuvis par pasaules kultūras pamatakmeni.
Es nezinu, kuru filmu es redzēju pirmo. Sen pagājuši tie laiki, kad nejauši ieslēdzi kādu televīzijas kanālu un pielipi pie ekrāna, jo tur rādīja kādu lielisku filmu, par kuru iepriekš nebija nekādas nojausmas. Televizors bija lieliska lieta! Toreiz, deviņdesmitajos, kādā skolas pavasara brīvlaikā es noskatījos gandrīz visu pastāvošo Bondiānu (tātad līdz Brosnanam). Kanāls bija krievu, kā jau liela daļa deviņdesmito kultūras, un Bonda filmas rādīja dienas vidū, vienu pēc otras. Tādā veidā Bonds ir ielaidis manī saknes jau sen. Aktiermākslu un scenāriju labumu novērtēt toreiz nespēju, filmu nosaukumiem uzmanības nepievērsu, atmiņā palika tikai spilgtākās ainas un pati Bondiānas atmosfēra, kuru neviens nav spējīgs tā vienkārši nokratīt nost, kur nu vēl es. Vēlākos gados redzēju daļu vēlāk taisīto filmu, vēlreiz noskatījos kādu no vecajām, kad bija izdevība.
Bonds man vienmēr ir bijis augstā vietā kultūras kanonā, bet tikai pēdējā laikā es izlēmu pa īstam pietuvoties tam. Šajā ziņā esmu iesācējs. Nu es esmu gatavs darīt to, ar ko nodarbojas daudzi fani: sarindot filmas sarakstā no sliktākās uz labāko. Esmu sagatavojies to darīt, noskatoties visas filmas vairāk vai mazāk to iznākšanas secībā. Saraksts iekļauj neatkarīgo Bonda filmu "Nekad nesaki nekad", bet neiekļauj pašu pirmo 1954. gada amerikāņu televīzijas filmu un 1967. gada parodiju ar Pīteru Selersu.
Kā vērtēt Bonda filmas labumu vai sliktumu? Iespaids skatīšanās laikā var būt viens, bet pāris dienas vēlāk jau cits. Skatīšanās brīdī es vairāk novērtēju sižeta loģiku, bet vēlāk no visiem iespaidiem izsijājas spilgtas ainas, kuras paliks ar mani pat pēc daudziem gadiem. Skaidrs kā diena, ka vislabākajām filmām ir jāapvieno abi divi: kā sižeta loģika, tā spilgtas ainas. Vēl ir svarīga Bondiānas elementu klātbūtne: Bondam ir jāsastopas ar parastajiem MI6 pārstāvjiem (M, Manipeniju, Q), pretiniekam ir jābūt ļaundarim ar varenu plānu, pa ceļam ir jāsavaldzina vairākas skaistules un tamlīdzīgi.
Bet kā vērtēt sliktā gala Bonda filmas? Dažas, kaut retas, filmas man izsauca atraidošu reakciju. Ja es drīzāk izvēlēšos skatīties vienu filmu diennakti no vietas piesiets pie krēsla, nekā skatīties citu filmu brīvprātīgi vēl vienreiz – otrā filma ir sliktāka. Tiesa, tie ir tik reti izņēmumi.
No sliktākās uz labāko:
Jo vairāk laika es veltīju pārdomām par redzēto, jo dziļāk grima mans vērtējums, kamēr apstājās pašā saraksta galā. Sižeti ar ļaundari, kurš ir legāls uzņēmējs un kurš grib izdarīt kaut ko neizsakāmi sliktu lielākas peļņas dēļ, man patīk visvairāk. Šim ļaundarim ir lielisks plāns: Dominiks Grīns grib nolaupīt veselai valstij ūdeni.
Laikam nekad kvalitātes kritums nav bijis tik liels kā starp pirmajām divām Daniela Kreiga filmām. Šī ir vienīgā Bondiānas filma, kurā aģents 007 ir absolūti un neizsakāmi riebīgs, nepatīkams, cinisks sūdabrālis. Nepiedodama vieta ir brīdis, kad Bonds izmanto savu "draugu" Matisu par dzīvo vairogu, bet tad izmet viņu atkritumos. Ja vēl pirms tam bija kāda cerība, tad pēc tam visam var likt pāri krustu. Var pielikt klāt tik kratīgu montāžu, no kuras acīm gribas izsprāgt no pieres, un gatava pati sliktākā Bonda filma.
Ja īpaši meklēt zelta graudiņu, tad tas būtu ievada titru dizains un dažas ainas, kad kamera stāv mierā. Mūsdienās dažu fanu vidū ir viedoklis, ka filmai ir arī labās puses un tā pat ir nenovērtēts dārgums. Sūdrallā!
1/10
Bonds cīnās pret preses magnātu, kurš uzkurina karu, lai varētu pārdot ļaudīm sensacionālu saturu. Idejai tātad nav ne vainas.
Dažas Bondiānas filmas apsūdz, ka tās nav interesantas, taisītas pēc formulas, bez nekādas iedvesmas – šī nu ir vienīgā, par kuru to varu pateikt es. Pārsteidzoši teatrāla un cietpaurīgi tieša filma. Sižetā nav nekādas intrigas. Eliots Kārvers savu ļaunumu paziņo tieši mums sejā jau pirmajās filmas minūtēs, kas liek domāt, ka īstas filmas vietā mums ir iesmērēta parodija. Citkārt slavētās lietas – triki ar tālvadības auto un piespiedu sadarbība ar ķīniešu aģenti – mani atstāj vienaldzīgu. Es negaidīju, ka kāda filma spēs aizvietot Dimantus saraksta beigās, bet te nu bija.
No labajām vietām var pieminēt doktoru Kaufmani, un tās pāris ainas, kurās Pīrss Brosnans uzsmaida. Šim vīram ir jauks smaids!
2/10
Filma par ziemeļkorejiešu naidniekiem, viltotiem britu miljardieriem, kosmiskiem lāzeriem, neredzamām mašīnām un izpriecām datorgrafikas okeānā.
Pirmā daļa pat ir laba. Ļaundaris Gustavs Greivss man īpaši patīk, kā arī aizraujošais zobenu duelis starp Greivsu un Bondu. Taču tad filma sabojājas. Muļķīgā neredzamā mašīna, sliktā datorgrafika, amerikāņu aģente Džinksa ("Yo mama! Bitch!") – visas šīs kaitinošās lietas nelemtu filmas likteni pašas par sevi, bet visas kopā salīp gluži vai nejēdzīgā filmas otrā pusē. Skatoties gribējās, lai filma beidzas ātrāk.
Puse no Brosnana četrām filmām jau tātad ir pieminētas – vai abas pārējās tiks vērtētas augstāk?
3/10
Kumēdiņu filma, kurā par lielu naudu Konerijs atgriezās dimantu medīšanas misijai Amerikā.
Sākums ir skatāms, bet tikko mēs nonākam pāri okeānam, viss sagāžas. Nīderlandes posmā vēl ir intriģējošs slepkavu pāris, ļoti laba cīņa liftā, iepazīšanās ar Bonda meiteni. Amerikā meitene kļūst arvien dumjāka un bezjēdzīgāka, sižets pārstāj sekot loģikai, ainas notiek vienkārši tāpat vien. Satricinošs negatīvs kontrasts ar pirms tam iznākušo Leizenbija filmu.
Vienu labu ainu vēl gribu pieminēt – aģenta 007 alpīnismu naktī, tumsā, kaut kur augstu gaisā debesskrāpja ārpusē. Tāda tipa kino ainas mani vienmēr ir pievilkušas.
3/10
Timotija Daltona pirmā filma, kurā krievu ģenerālis Koskovs grib pārbēgt uz rietumiem, visā kaut kā ir iesaistīts ieroču tirgonis ar personisko armiju Vitakers, un beigās mēs nonākam Afganistānā.
Ja pirmā filmas daļa ir gaužām laba, otrā daļa ar piedzīvojumiem Afganistānā ir pārāk ilga un neveikla. Smieklīgais Padomju armijas attēlojums īpaši traucēja izbaudīt šo daļu – nu pārāk daudz es zinu par krieviem! Ir daudz sprādzienu un lieliska kaušanās aina uz izkrituša kravas tīkla lidmašīnā, bet jau par vēlu, lai mainītu kopējo iespaidu. Bondiska ļaundara filmai nav vispār – gan Koskovs, gan Vitakers ir komiski personāži.
Šī vismaz ir viduvēja Bonda filma, kas aiz sevis atstāj patiesi sliktās filmas.
4/10
Pērkonlodes sižeta pārfilmējums – ļaundaris Largo nolaupa atomraķetes, lai izspiestu naudu no vairāku valstu valdībām. Pēc apmēram desmit gadu pārtraukuma Bonda lomā atgriezās Konerijs.
Faniem, kas vērtē šo filmu kā Bondiānā vissliktāko, vienkārši nav taisnība. Filmā varbūt ir ākstīgas lietas, bet iznākums ir viduvēja Bondiānas filma. Sižetā tiek apspēlēta aģenta 007 novecošana. Ļaundaris Largo un Bonda meitene Domino ir starp psiholoģiski ticamākajiem personāžiem Bondiānā. Nedomāju, ka kāds var palikt vienaldzīgs pret galveno ļaundara palīdzi Fatimu!
Nevar neatzīt, ka visam gan ir arī kaut kāda neīstuma piegarša. Filmai traucē astoņdesmito gadu filmu kaite, kas tīri vizuāli liek tām mūsdienās izskatīties lētām, kā televīzijai domātām. Nevaru arī iedomāties Bondu vēl kādreiz spēlējam datorspēli.
4/10
Bonds dodas uz Japānu! Šī filma ir dāvājusi pasaulei tādas Bondiānas klišejas, kā ļaundara bāzi vulkānā un plikpaurainu Blofeldu pelēkā jakā ar stāvošu apkakli.
Konerijs te liekas novecojis par desmit gadiem. Vispār jau filmā ir daudz atsevišķi saistošu ainu un lieliskas kinohronikas cienīgu vietu ar Japānas skatiem. Tomēr pa īstam nekas uz mani neatstāj iespaidu – Bonds tiek apglabāts jūrā, Bonds grimējas par japāni, nindzjas, žirokopteris "mazā Nellija", pārbijies kaķis. Atmiņā paliek ne šis, ne tas, bet gan tikšanās ar Hendersonu un viņa pēkšņā nāve.
4/10
Bonds lido kosmosā! Hugo Drakss grib iznīcināt cilvēci, lai aizstātu to ar saviem kosmosa kolonistiem.
Izklaidējoša, bet bezsaturīga filma, kura nespēj noturēt pareizo toni. Mākslinieciskas šausmu filmas cienīga traģiska sievietes nāve suņu žokļos mijas ar jautru un neloģisku Venēcijas gondolu pakaļdzīšanos. Filma nav slikta – vispār jau neviena Rodžera Mūra filma nav slikta, šī tikai izrādās ne tik laba kā citas.
Pēc filmas man prātā palika tikai jautājums: vai visi kolonisti gāja bojā kosmosā? Lai arī viņi bija sektanti ar izskalotām smadzenēm, bet ne vardarbīgi. Ja tā, filma ir vienkārši amorāla, it īpaši, ja jau Mūra laikmets skaitās izklaidējošs un bezrūpīgs. Drakss gan ir viens no labākajiem Bondiānas ļaundariem.
5/10
Šoreiz ļaundaris Strombergs grib padarīt cilvēci par zivīm. Šai filmai laikam ir visslavenākais ievads – tajā Bonds izbēg pakaļdzīšanos sniegā, nolecot no klints ar Lielbritānijas karoga izpletni. Rekur leģendāra Bondiānas aina!
Par spīti atmiņā paliekošām ainām man šī filma liekas ļoti neveikla. Kamēr darbība notiek Ēģiptē, viss norit lieliski, rokaspuisis Žoklis dažviet pat ir šaušalīgs. Kaut arī sižets tiek sastiķēts shematiski, viss ir labi, taču otra filmas puse kļūst ūdeņaina. Beigu kauja kuģī velkas pārāk ilgi. Nebija sajūtas, ka cilvēcei no šī visa tiešām draud nopietnas briesmas.
Filmas vietu vēsturē nodrošina leģendārais Žoklis un zemūdens mašīna, ko fani ir iesaukuši par mitro Nelliju.
5/10
Šī ir Kreiga seriāla filma, kurā skatītāji pēc daudziem gadiem atkal varēja skatīt Blofeldu. Laikam fani to parasti vērtē zemāk, taču es salikšu to kopā ar trīs citām aktiera filmām.
Filma ir sašķelta trīs daļās. Viena daļa ir dzeltenā un melnā krāsā stilizēti Bonda piedzīvojumi sižeta sākumā (kur pat ārpus bērēm visi valkā melnu). Otrā daļa ir zilganos toņos ieturētā paralēli notiekošā daudz reālistiskākā politiskā konfrontācija starp M un Denbiju. Trešā daļa ir filmas atrisinājums, kas seko pēc Bonda un Bonda meitenes izkāpšanas no vilciena tuksneša vidū. Pirmā daļa ir teicama, otrā ir nevajadzīga, trešā ir smieklīga. Izrādās, ka visas iepriekšējo filmu nelaimes ir sarīkojis Oberhauzers-Blofelds, kurš pie reizes ir Bonda "brālis", Bonda cieto pauri nespēj ietekmēt urbšana, viens šāviens uzspridzina visu ļaundara bāzi, bet pēc tam helikopteri... neizpratnē atliek ieplest acis.
Starp vislabākajām vietām es varu uzteikt mistera Vaita caurejošā sižeta nobeigumu un Bonda un Madlēnas ainas Marokas viesnīcā.
6/10
Šim brīdim pēdējā Bonda filma, kurā autori centās pabeigt visus Kreiga seriāla sižetus.
Kvalitatīva filma, bet es to nevērtēju daudz augstāk par iepriekšējo. M šoreiz ir Bonda antagonists bez laba iemesla. Ļaundaris Safins varētu būt bijis lielisks personāžs, bet nekas viņā nelīmējas kopā. Ziepju operas cienīgs pavērsiens ir tas, ka Madlēna, no kuras Bonds ir izšķīries vairākus gadus atpakaļ, nu ir kļuvusi par Blofelda psihiatri. Nanobotu sižets ir šūts ar baltiem diegiem. Tāda sajūta, ka scenāristi par katru cenu virzīja Bonda stāstu uz noteiktu iznākumu un neko labāku netika izdomājuši. Aktieri padara nobeigumu ļoti emocionālu, bet vai tas bija tā vērts, paliek neatbildēts.
Vislabākā daļa ir viss, kas notiek Havanā: aģentūru sāncensība, Paloma, ļauno organizāciju sadursme, nodevība, aizraujoša apšaude – te viss savienojas lieliskā spiegu sižeta mezglā, kuru pašu par sevi varbūt bija vērts izvērst savā filmā.
6/10
Filma, kurā Bonds atgriežas no patvaļīgas pensijas, lai nosargātu MI6 un tā priekšnieci M no iznīcināšanas.
Labo pušu ir vairāk nekā slikto. Pārmaiņas pēc Bonds ir izvēlējies skatītāju izklaidēt, nevis nospiest ar dvēseles mokām. Pie tam vēlams ir nedomāt par diviem gadījumiem, kad Bonds varēja izglāt kāda dzīvību, bet izvēlējās tik noskatīties. Ļaundaris Silva ir ļoti efektīgs. Traucējošā lieta ir tas, ka šis atkal ir uz MI6 vērsts sižets: Silvam nav vēlēšanās ne nopelnīt, ne mainīt pasauli, viņa vienīgais mērķis ir nogalināt M. Viņa beigu beigās ir šīs filmas Bonda meitene! Scenāristi ir vairāk ieinteresēti konfrontācijā, nekā stāsta sasaistīšanai loģiskā virknē, tāpēc nejauši atrasti pierādījumi vada Bonda pārvietošanos no situācijas uz situāciju. Fināls ar lielo kauju izraisa nesaskaņu ar Kreiga seriāla iepriekš iestatītajiem faktiem.
Ir pieņemts šo filmu vērtēt augstāk, taču filma ar labām ainām un sliktu sižetu vienmēr zaudēs citām filmām ar labām ainām un labu sižetu.
6/10
Šajā filmā Bonds aptur ļaundari, kurš grib iznīcināt Silīcija ieleju.
Šķiet, tāpēc, ka šī bija pēdējā Rodžera Mūra filma aģenta 007 lomā, tajā tika sabāzts viss, viss, viss: Bonds uz slēpēm, zem ūdens, gaisā, mašīnā, augstajā sabiedrībā... Taču tas nozīmē, ka Mūra vietā pārāk bieži ir pamanāms kaskadieris. Man īpaši traucēja viena aina, kura atdarināja Blūza brāļus – to nu gan varēja mierīgi izgriezt laukā pavisam. Filmai ir scenārija caurumi, piemēram, mēs uzreiz zinām, ka Maksa Zorina mikročipi nokļūst pie krieviem, bet izmeklēt nez kāpēc Bonds dodas uz jāšanas sacīkstēm Francijā.
Filma hipnotizē ar psihopātiskā Zorina un viņa palīdzes Mejas Dejas klātbūtni, dekorācijas ir lieliskas, īpaši sprāgstošās raktuves un dirižablis.
7/10
Otrā Daltona filma, kurā aģents 007 pirmo, bet diemžēl ne pēdējo reizi nepakļaujas pavēlēm un uzsāk personisku vendetu pret narkotirgoni Sančesu.
Sanāk savai desmitgadei tipiska, lieliska asa sižeta filma ar asinīm un sprādzieniem, ko papildina Q darinātās ierīces un Bonda meitenes. Traucē jau minētā astoņdesmito gadu lētuma sajūta. Dažviet itin kā tā būtu televīzijas spriedzes filma ar Bonda piedevu, ne otrādi.
Augstākā labuma asa sižeta ainas ir tas, kas paceļ šo filmu tās vietā sarakstā.
7/10
Bonds pret vislabāko pasaules slepkavu Skaramangu.
Filmai ir labas puses, bet ir arī gaužām sliktas. Bonds iepļaukā sievieti, un skatīšanās laikā es sajutos, it kā pļauka būtu tikusi man. Mūra laikmetā tādas lietas vairs nelikās iespējamas, it sevišķi, ja šī sieviete bija centusies iegūt Bonda aizstāvību. Tas, ka daļa filmas ir traģisks Andreas stāsts, cita daļa ir blondīņu komēdija, saderas kopā ļoti slikti.
Taču labās lietas tomēr atsver sliktās. Slepkavas personiskais izpriecu un treniņu parks ir palicis spilgtā atmiņā jau daudzus gadus, un atkārtojumā bija tikpat lielisks kā toreiz. Un, protams, filmā spīd pats enerģētiskais ļaundaris Skaramanga.
7/10
Ļaundaris Largo nolaupa kodolieročus un šantažē visu pasauli.
Man filma skatīšanās laikā patika vairāk par pārējām Šona Konerija filmām! Vēlāk gan man bija jāatzīst, ka filma nav tik labi palikusi atmiņā un nācās piespiesties, lai atminētos, kāpēc filma man tik ļoti patika. Te ir dubultnieki, eksotiska sala, haizivis, spriedzes pilns karnevāls, zemūdens kauja beigās. Šīs ainas īstenībā ir ļoti labas labi saliedētā sižetā, bet laikam jau nepietiekoši īpašas. Bonda filmā tas ir ļoti svarīgi. Tātad šī puse ir filmas trūkums.
Īpaši gribu uzteikt vienu ainu: lidmašīnas nolaupīšanu un paslēpšanu jūras dzelmē, ko parāda visos sīkumos. Tā ir tāda vecmodīga proceduralitāte, kuru mūsdienās saīsinātu ar raustīgu montāžu, lai tikai neļautu daļai skatītāju garlaikoties, bet kura man ļoti patīk.
7/10
Filmā Bonds dodas uz Turciju, kur krievu aģente grib nodot rietumiem makgafinu, nezinot, ka tās ir Spektra lamatas.
Pirmā filmas daļa ir eksotisku vietu kaleidoskops – Stambula, čigānu nometne, pazemes tuneļi, kautiņš vilcienā. Visi varoņi ir atmiņā paliekoši: Roza Kleba, Reds Grānts, Karimbejs. Pēdējais ir labāko Bonda sabiedroto pirmajās rindās, un vislabākais turka attēlojums rietumu kino.
Daudzu fanu vismīlētākā filma, taču sīku savādību dēļ ne gluži mana. Man ir ļoti žēl, ka nav vairāk izmantots Kronstīns. Viņa iepazīstināšana majestātiskajā šaha zālē ir tik laba, ka gribas, lai tur notiktu vēl kaut kas un lai viņš pats ietekmētu filmu daudz vairāk. Personāžs liekas zemē nomesta iespēja.
Otra neizmantota iespēja ir filmu beigt ar augstu noti pēc asinis stindzinošā kautiņa ar Grāntu vilcienā. Tā vietā ritms ir tāds: sākām ar eksotiskām vietām, bet beidzam ar Bondu, kurš slēpjas zem akmeņa klajā laukā un tad laivo pa upi, kur filma beidzot izčākst. Pie tam makgafina sižeti arī nekad nebūs tik labi kā īsta ļaundara apturēšana.
8/10
Bonds dodas uz Jamaiku, lai izmeklētu vietējā britu aģenta slepkavību.
Te viss sākās. Šī filma aizsāka Bonda meitenes, noslēpumainus ļaundarus, brutālus ļaundaru midzeņus un pašu Bondu. Negaidīti, organizācija Spektrs parādās jau pašā pirmajā filmā. Ir arī sajūta, ka filma ir no cita laikmeta, pat salīdzinot ar tai sekojošo, tāpēc šādi tādi trūkumi ir piedodami. Hanija Raidere, kaut arī klasiska Bonda meitene, neliekas pārāk ticams personāžs ar viņas mežonīgo un māņticīgo dabas bērna tēlu. Ir arī citas lietas, kas ir tā kā naivas vai nevīžīgas, bet kāda starpība, ja rezultāts ir sēkla, no kuras izauga visa Bondiāna.
8/10
Šī filma ir spiegu makgafina sižets, ap kuru savijas stāsti par diviem kontrabandistiem un kādas sievietes atriebību.
Ievērojams ir Bondiānas spiegu ierīču trūkums. Šoreiz ļaundari ir tie, kuri izmanto viltīgus zemūdens aparātus un nāvējošus motociklus, bet labajiem puišiem nākas tiem stāties pretī ar salauztu slēpi un pistāciju sauju. Te ir aizraujošas pakaļdzīšanās uz ļoti dažādiem transportlīdzekļiem, elpu aizraujošas zemūdens ainas, neprātīgi alpīnisma triki. Krāsas joprojām ir košas, bez vēlākā astoņdesmito gadu lētuma piegaršas.
Ir dīvaini skatīties filmu, kurā Bonds nav vienīgais galvenais varonis. Mana pirmā teorija bija, ka skatos Bondam pielāgotu spriedzes filmas scenāriju. Protams, īstenībā ir tieši otrādi – sižets ir ņemts no diviem Fleminga stāstiem.
Filma pati par sevi ir pelnījusi tikt vērtēta augstāk, bet to neļauj darīt neiekļaušanās pārējo Bondiānas filmu šablonā. Kino aģents 007 mūsdienās ir attālinājies no literārā Bonda. Un starp citu – pats sākums ar plikpauraina cilvēka iemešanu skurstenī, kas tik ļoti nesaskan ar pārējo filmu – šī aina ir nosapņota. Bonds arī redz sapņus!
8/10
Filma, kurā Bonds iztraucē zelta tirgoņa plānu pavairot savas bagātības.
Ar zeltu noklātā sieviete ir kļuvusi par Bondiānas simbolu. Viss šajā filmā cenšas sasniegt un pārsniegt skatītāja cerības: nesātīgs ļaundaris, ekscentrisks ļaundara rokaspuisis, Bonda meitenes vārds, nāvējoša ierīce, ļaundara plāns... Bonds pats, Konerija tēlots, nezaudē elegantumu pat piesiets pie galda un minētās ierīces apdraudēts. Šī noteikti ir atmiņā paliekošo ainu filma.
Sižeta vienkāršība un dažkārtējs neloģiskums kādu citu filmu novilktu vērtējumā zemāk, taču šīs filmas ainas ir tik spilgtas, ka tas pārstāj būt svarīgi.
8/10
Filma par Luiziānas aligatoriem, narkotirgoni ar milzīgām ambīcijām un vudū maģiju.
Rodžers Mūrs savā pirmajā filmā netiek iepazīstināts kaut kā īpaši. Tas nav vajadzīgs – ieraugot viņu, nevienam nav šaubu, kurš aktieris te spēlē Bondu. Liela daļa filmas burvības nāk no tā, ka viņš ir iemests sev pilnīgi pretējā vidē. Atmiņā paliekošas ainas ir, saliedēts sižets ir, Bonda klišejas ir! Mani kopš senām dienām īpaši valdzina ainas vudū rituāla laikā ar noslēpumaino baronu Samedi, kurš, liekas, ir vienīgais Bondiānas pārdabiskais personāžs. Īstenībā visi ļaundara rokaspuiši, pat vārdā nesauktie, paliek atmiņā.
"Melnā kino" tematika gan iekonservē filmu tās laikmetā, gan arī piešķir tai galveno dzirksti. Šī ir vecās skolas Bondiānas filma, kura nekautrējas būt dažviet nevajadzīgi samežģīta un pamuļķīga, bet vienmēr ir izklaidējoša.
9/10
Brosnana pirmā filma, kurā Bonds nošauj vairāk krievu, nekā visās iepriekšējās filmās kopā.
Filma iznāca pēc liela pārtraukuma un atdzīvināja pasaules interesi par Bondiānu. Aleks Traveljans, kādreizējs Bonda ieroču brālis, bet tagad ļaundaris, ir daudzu fanu favorīts. Tiesa, Aleka kazaku senči man traucēja. Varbūt viņi ir laba varoņa motivācija, bet tas, kādu svaru šim notikuma piešķir dažādi citi personāži, ir pārāk muļķīgi. Filmai ir līdzīgi nelīdzenumi pirmajā pusē, kuriem tad pārstāj pievērst uzmanību, jo filma ir aizraujoša, pilna ar lieliskiem personāžiem un trikiem.
Un tad, protams, ir saspriegtā pildspalvas aina: klik, klik, klik!
9/10
Bonds seko Faberžē olai uz Indiju, bet beigās izglābj Vāciju no kodolsprādziena.
Šai ir jābūt dzīvniekmīļu vismīļākajai filma. Te ir medības ar ziloņiem, paklausīgi džungļu kaķi, krokodilzemūdene, gorillas kostīms, vārīta auna galva, pats Astoņkājītes vārds un daudz kas vēl! Bez tam te ir labi apvienota Mūra filmu vieglprātība un Aukstā kara kodolparanoja. Ievada aina ar cirka klaunu, kurš bēg no slepkavām, ir šausmu filmas vērta un labi noskaņo visam, kas tai seko. Cik Indijas sižeta līnija ir piepildīta ar mazliet bērnišķīgu eksotiku, tik Eiropas daļa ar spriedzes pilnu reālismu. Un tā ir laba kombinācija. Vienā ainā Bonds pat rāpjas pa pils sienu augstu virs zemes – tieši kā man patīk!
Ir kritiķi, kuri izmanto Bondu klauna tērpā kā apsūdzību visam Mūra laikmetam, bet tie ir filmu neredzējuši idioti.
9/10
Bonds ir tikko kļuvis par aģentu 007, un savā pirmajā misijā tam ir jāstājas pretī terorisma finansētājam le Šifram.
Pirmā Daniela Kreiga filma bija tik laba, ka visus nogāza no kājām un lika domāt, ka ir sākusies vislabākā Bondiānas ēra. Centrālā pokera spēle ir spriedzes pilna. Interesanti atzīmēt, cik prasmīgi filmas sižets izmanto lietas, ar kurām bija apmāti cilvēki toreiz: parkūrs, Teksasas pokers, iekonservētu ķermeņu izstādes, terorisms. Vēl filma dāvāja vienu no labākajām Bonda meitenēm Vesperi. To, ka te pietrūkst Q un viņa ierīču, šādu tādu klišeju, var pat nepamanīt. Es varbūt gan pilnīgi izgrieztu pašu pēdējo ainiņu ar misteru Vaitu, zinot, ka Kreiga filmas veidos vienotu sižetu.
Gan kā Bondiānas filma, gan kā neatkarīgs piedzīvojums, filma ir satriecoša. Tā solīja lielisku nākotni, kura nekad neīstenojās.
10/10
Bonds dodas uz Šveici, lai apturētu ar lielummāniju apveltīta ļaundara viltīgu plānu.
Šī var būt Leizenbija vienīgā filma, bet toties kāda! Treisija di Vičenco ir leģendāra Bonda meitene. Sākumā viņa ir sargājama no sevis un saviem dēmoniem, bet tad pati ierodas kā eņģelis tumsā glābt Bondu no pakaļdzīšanās Šveicē. Te ir arī vislabākais Bondiānas Blofelds. Ja kas man filmā arī traucēja, tad tā dažviet kokainā Leizenbija tēlošana, kas īpaši izpaudās slavenajās Bonda asprātībās. Neviena no tām man nelikās vietā, un visas bija pasniegtas plakani un it kā pieklusināti.
Satriecoša filma ar vispersoniskāko un vistraģiskāko Bonda stāstu.
10/10
Šī ir filma, kurā Bonds dodas izmeklēt draudus naftas impērijas mantinieces dzīvībai, bet atklāj nopietnu sazvērestību.
Viss sākas ar noslēpumainu slepkavību tieši MI6 ēkā, seko pakaļdzīšanās, sprādzieni, seni sabiedrotie, skaistas sievietes, bīstami atklājumi, kodolkara draudi... Filmas intriga ir aizraujoša, pat zinot, ka Elektra Kinga ir gan upuris, gan galvenā ļaundare. Šī filma trāpa tieši dažādo kino dimensiju krustošanās punktā. Nekā te nav ne par daudz, ne par maz. Filmā ir pietiekami daudz psiholoģisma, lai to paceltu virs vienkāršas spriedzes filmas līmeņa, bet arī ne tik daudz, lai tā pārstātu izklaidēt. Ir iespējams noradīt pirkstu uz dažām ģeogrāfiskām, reliģiskām vai aktiermākslas problēmām, bet tam visam taču nav nozīmes.
Svarīgākais ir tas, ka filma sagādā neizmērojamu daudzumu prieka. Tāpēc manās acīs šī filma atrodas pirmajā saraksta vietā un ir Bondiānas etalons.
10/10
Mani pašu pārsteidz filmu "Rītdiena nemirst nekad" un "Ar pasauli nepietiek" vietas sarakstā. Nebiju gaidījis, ka ķīniešiem ir tik liela loma daudzās Konerija filmās. Mūrs ir mans vismīļākais Bonds – viņam ir daudz filmu, neviena no tām nav slikta. Daltonam laiks neļāva izpausties: divas viņa filmas pat nepietuvojas Leizenbija "Viņas majestātes slepenajā dienestā" augstumiem. Visas Brosnana filmas ir kaut kādā veidā saistītas ar padomju un pēcpadomju telpu – kaut kāda loma vienmēr ir te krieviem, te ķīniešiem, te ziemeļkorejiešiem. Laikam no tā arī nāk mīts par to, ka Bonds ir pagātnes palieka, zaudējis nozīmi pēc Aukstā kara. Neesmu Kreiga Bondu lielākais fans. Lai arī "Karaliskais kazino" ir vienreizēja filma, tomēr jūtu, ka vēsture nevērtēs augstu visu viņa seriālu kopumā. Man, piemēram, nav lielas vēlēšanās vēlreiz redzēt filmu sēriju par Bondu, kurš ir nomākts, depresīvs un nespējīgs izbaudīt dzīvi.
Laiks nākt jaunam Bondam, kurš atkal atgriezīsies pie aizraujošiem piedzīvojumiem bez psiholoģiskas drāmas. Rakstīšanas brīdī vēl nav izraudzīts jauns aktieris. Kāds būs jaunais Bonds, neviens nezina.
Dažreiz pat uzpeld jautājums – vai jaunam Bondam būt? Varbūt pēdējās filmas beigas bija arī Bonda beigas? Atkal var dzirdēt vecos apgalvojumus, ka Bonds neiederas mūsdienu pasaulē, ka ir kļuvis pats par savu parodiju, ka pasaulei ir vajadzīgi jauni varoņi. Varbūt ir vērts izmēģināt vēlvienu Džeisonu Bornu vai Džeku Baueru? Tiesa, neviens laikam neatceras šos vārdus. Kas attiecas uz Bonda neiederēšanos mūsdienu pasaulē, situācija ir tieši pretēja. Ienākumu nevienlīdzība pasaulē ir tik augsta kā nekad. Mūsdienu pasaulē ir daudz superbagātnieku ar privātām salām un pastarās dienas bunkuriem. Kas agrāk bija Bondiānas fantāzija, tagad izskatās pēc īstenības. Aģentam 007 ir jāatgriežas, kā viņš to vienmēr ir paradis darīt.