Ziņu avoti

Latvijas armijas simbolikas ziņu avoti grāmatās, periodiskos izdevumos un muzejos.

Grāmatas 

 

Militāro un militarizēto struktūrvienību krūšu zīmju attēli. Daugavpils pētnieka Leonarda sastādīts mūsdienu Latvijas krūšu nozīmju rādītājs, kas dod ziņas par dažādu zīmju variantu izskatu, ražotāju, materiāliem un izmēriem. Izdevumu var nopirkt Rīgā kolekcionāru saietā 6. vidusskolā tieši no autora par 10 latiem (jāmeklē parasti 2. stāvā).

 

 

Edgars Andersons, Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Grāmata izdota Kanādā 1983. gadā un ilgu laiku bija vienīgais informācijas avots par Latvijas armiju. Grāmata rakstīta emigrācijā un daudzas lietas nav precīzas, tomēr arī līdz šim tā paliek galvenais ziņu sakopojums par Latvijas armiju līdz 1940. gadam.

 

 

Enciklopēdija Latvijas Brīvības cīņas 1918 – 1920, redaktore Inta Pētersone. Enciklopēdija diezgan plāna, toties tā ir pats nopietnākais Brīvības cīņām veltītais izdevums neatkarīgajā Latvijā.

 

 

Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918 – 1940. Nesens izdevums, kurā autors centies sakopot zināmo informāciju par nosaukumā minēto tēmu. Tā kā grāmatas tēma ir ļoti līdzīga šīs lapas tēmai, par to – sīkāk. Šī ir vienīgā grāmata, kurā sakopotas ziņas par Latvijas armijas simboliku, un tai pagaidām nav līdzīgu izdevumu. Diemžēl tā ir vienīgā labā grāmatas īpašība, kas gan pagaidām, kamēr nav citu grāmatu, atsver daudzās sliktās īpašības.

Galvenais, kas krīt acīs, ir neveiklais grāmatas stils un slikti strukturētais saturs. Tā vietā, lai publicētu ietērpa noteikumus un pavēles, autors izvēlas pārstāstīt to saturu, un tādā veidā, piemēram, 1919. gada 28. februāra pavēle, kuras teksts jau bez tam ir neskaidrs, kļūst pilnīgi nesaprotama.

Grāmata sadalīta nodaļās, tomēr to nosaukumi nekādi neliecina, ka katra nodaļa veltīta noteiktam laika posmam. Viena no tām saucas "Atjaunotais un pārveidotais Latvijas armijas ietērps", tomēr nav skaidrs, kāpēc posmā no 1928. līdz 1935. gadam ietērps skaitās "atjaunots". Saturu derēja sadalīt sīkāk, vismaz nodalot jūrnieku tērpu no vispārīgā ietērpa.

Īsti grāmata neatbilst arī nosaukumam, jo noteikumi par atšķirības zīmju nēsāšanu ir apskattīti maz; nav minētas ietērpa izmaksas, kaut arī secinājumi par to ir izdarīti nobeigumā; attēli ir mazi un nepinīgi ilustrē tekstu; šādu sarakstu var turpināt ilgi. Jācer, ka nākotnē taps citi Latvijas armijas ietērpam veltīti izdevumi, kuru autori tēmai pievērsīsies ar lielāku atbildību.

 

 

Igors Vārpa, Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga. I. Vārpa ir izpelnījies īsto vēsturnieku necieņu par plaģiātu savās grāmatās, bet tas nenozīmē, ka viņa grāmatas ir sliktas, parastam lasītājam tās sniedz koncentrētu informāciju par autora izvēlēto tēmu. "Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga" droši vien ir vissvarīgākā autora grāmata un tai viņš veltījis visus spēkus. Grāmatas beigās dota laba Latvijas armijas krūšu zīmju tabula, acīmredzot no Kuģniecības muzeja.

 

Periodika

 

Baltfort ir Baltijas militārās vēstures žurnāls krievu valodā, kurš iznāk divas reizes gadā kopš 2007. gada. Kaut arī tas veltīts jaunāko jūras un sauszemes mācību attēlošanai un cietokšņu un nocietinājumu vēsturei, pašā pirmajā (2007. gada decembra) numurā ir J. Ciganova raksts par Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvu. Iepriekš Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvs nekur nav apskatīts.

 

 

Цейхгауз ir viens no Krievijas militrāri vēsturiskajiem žurnāliem, kurš ar lieliem pārtraukumiem iznāk no 1991. gada. Žurnāls savā 27., 28., un 30. numurā (2008. un 2009. gadi) ir publicējis J. Ciganova rakstus par Latvijas armijas krūšu zīmēm. Nekā jauna šo zīmju aprakstos nav, tomēr klāt pievienoti iepriekš nepublicēti fotoattēli un zīmējumi.

Arī dažos iepriekšējos numuros ir tēmas, kuras saistītas ar mūsu puses militāro vēsturi.

 

 

 

 

Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Galvenais Latvijas militārās vēstures izdevums ir Kara muzeja gadagrāmata. Simbolikai veltīti raksti ir gandrīz katrā izdevumā:

I (2000) – trīs raksti:
Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru cepures 1919. – 1940. g.
Ilze Krīgere, Krūšu nozīme — latviešu strēlnieku simbols.
Ilzīte Zeltiņa, Latvijas armijas pulku krūšu nozīmju miniatūras.

II (2001) – Egīls Gelderiņš, Latvijas armijas karavīru uzpleču zīmes 1919 – 1940.

 

III (2002) – Ilzīte Zeltiņa, Latvijas Kara muzeja banistikas kolekcijas spilgtākie eksponāti.

V (2004) – divi raksti:
Ēriks Jēkabsons, Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. (Raksta nobeigumā minētas eskadronu zīmotņu un aploku krāsas Brīvības cīņu laikā.)
Ilzīte Zeltiņa, Latvijas armijas kājnieku pulku krūšu nozīmes.

VI (2005) – trīs raksti:
Egīls Gelderiņš, Latvijas kara jūrnieku formas ietērps 1919. – 1940. gadā.
Barba Ekmane, Ziemeļlatvijas brigādes veidošanās 1919. gadā: ko par to stāsta Latvijas Kara muzeja krājums?
Juris Ciganovs, Pirmo Latvijas karaspēka vienību krūšu nozīmes.

VII (2006) – Ilzīte Zeltiņa, PER ASPERA AD ASTRA. (Raksts par Kara skolas krūšu nozīmēm.)

IX (2008) – Aleksandrs Čapenko, Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918. – 1920. gadā.

Gadagrāmatās publicē arī citus lieliskus rakstus par militāro vēsturi, un tās katrs var nopirkt Kara muzejā.

Muzeji

Latvijas Kara muzejs ir svarīgākā Latvijas militārās vēstures zināšanu krātuve, ieeja muzejā ir par velti. Latvijas armijai veltītas divas ekspozīcijas – "Latvijas valsts dibināšana un Atbrīvošanas cīņas 1918. – 1920." un "Latvijas valsts aizsardzība 1920. – 1940.".

Diemžēl ir jābrīdina, ka izstādītās Latvijas armijas krūšu zīmes bieži vien neatbilst aprakstiem un, iespējams, pat ir vēlāki pakaļdarinājumi. Jānožēlo arī tas, ka vairākus gadus atpakaļ tika slēgta ekspozīcija "No 1. bataljona līdz NATO", kurā vienīgajā bija izstādīti mūsdienu bruņoto spēku ietērpi un simbolika. Tai līdzvērtīgas Latvijā vairs nav.

Muzeja mājas lapa ir karamuzejs.lv.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs nav veltīts karošanas tēmām, tomēr ekspozīcijā "Rīga un rīdzinieki 1918. – 1940." ir vitrīna ar Latvijas armijas krūšu zīmēm, pie tam tās daudz pareizāk atbilst aprakstiem nekā Kara muzeja ekspozīcija. Uz fotografēšanu bez dārgās atļaujas muzeja darbinieki skatās caur pirkstiem.

Muzeja mājas lapa – rigamuz.lv.

Komentāri

M. Ozolspasts@uniformologija.lv