Zemgales divīzija

10. Aizputes kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 5. augustā kā Liepājas papildu bataljons, no 1920. gada 15. februāra – 10. Aizputes kājnieku pulks. Piedalījās Liepājas aizstāvēšanā, Brīvības cīņās krituši 34 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 19 karavīri. 1921. gadā pārvietots uz Daugavpili. 

 

10. Aizputes kājnieku pulka krūšu nozīme sastāv no četrstūrainas reljefi starveidīgas palsas oksidētas sudraba zvaigznes, uz kuras uzlikts balti emaljēts kāškrusta tipa krusts ar sudrabainu malas joslu; starp krusta zariem sakrustoti divi šķēpi ar asmeņiem uz leju. Krusta centrā uzlikts Latvijas valsts mazais ģerbonis krāsās, augšpusē trīs piecstaru zvaigznes lokveidā. Krusta zaru emaljā sudrabaini pulka iniciāļi "10 A – K – P" un dibināšanas datums: "14 XI/1919". Ar 1922. g. 9. junija apsardzības ministra pavēli Nr. 10 tekstā izdarīts labojums: jālasa "10. A. – K. – P. – 14. XI./1919.".

Nozīme apstiprināta 1922. gada 16. maijā.

 

 

11. Dobeles kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 24. oktobrī kā 1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons, no 1920. gada 26. februāra – 11. Dobeles kājnieku pulks. Piedalījās Liepājas aizstāvēšanā. 1920. gada rudenī pārvietots uz Daugavpili. 

 

11. Dobeles kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā tērauda ugunskrusts ar reljefi ierāmētiem pulka iniciāļiem stūros: "D – 11 – K – P". Zem krusta sakrustoti divi tērauda šķēpi ar bronzas rokturiem uz augsu. Krusta vidū rombveida laukums sarkanbaltsarkanā krāsā ar zeltītam četrstūrainām zvaigznēm laukuma kreisajā, labajā un augšējā stūrī. Uz laukuma no augšas uz apakšu pulka dibināšanas diena, mēnesis un gads ar bronzas cipariem "14./XI./19.". Laukums norobežots ar bronzas akas tipa zīmi (ir variants bez šādas zīmes).

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks N. Strunke.

 

 

12. Bauskas kājnieku pulks

Pulks dibināts 1919. gada 30. decembrī, no 1921. gada februāra izvietots Daugavpilī. Brīvības cīņās krituši 3 pulka karavīri. 

 

12. Bauskas kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā apsudrabots misiņa ozollapu vainags, kas lejasdaļā savienojas. Virs savienojuma reljefa uzlecoša saulīte, uz kuras trīs piecstarainas zelta zvaigznītes. Uz vainaga novietots stilizēts ugunskrusts, pārklāts ar sarkanbaltsarkanu emalju. Centrā medaljons, pārklats ar baltu emalju, kura vidū metāla burts "B". Uz ugunskrusta augšējā šķērša baltajā līnijā gada skaitlis metālā: "19 1/1 20", uz labā šķērša baltajā līnijā cipars "12", uz kreisā šķērša burts "P". Starp krusta šķēršiem sakrustoti šķēpi ar rokturiem uz leju.

Nozīme apstiprināta 1920. gadā.

 

 

Zemgales artilērijas pulks

Pulks izveidots 1920. gada 3. janvārī, par Brīvības cīņām ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 5 karavīri. No 1920. gada pulks novietots Daugavpilī. 

 

Zemgales artilērijas pulka krūšu nozīmes pamatā balti emaljēts, nedaudz izliekts ugunskrusts ar zeltītu metāla aploku. Krusta trīs stūros emaljā metāla burti: "ZAP" (Zemgales artilērijas pulks), apakšējā zara stūri gada skaitlis: "1920". Krusta centrā uzlikts zeltīts metāla vainags reljefi veidotām lapām. Vainaga laukums balti emaljēts ar trim metāla ugunskrustiem emaljā. Vainaga apakšējo daļu sedz lente nacionālās krāsās un sakrustoti lielgabala stobri. Aizmugurē vītņu veida piestiprinājuma kājiņa ar diska veida aizdari. Izmērs – 45 x 45 mm.

Nozīme apstiprināta 1921. gadā.

 

Jātnieku pulks 

 

Jātnieku pulks ir izveidots 1921. gada martā, apvienojot divīziju eskadronus un Latgales partizānu pulka un 13. Tukuma kājnieku pulka eskadronus. Brīvības cīņās Latvijas armijas jātnieki zaudēja 18 kritušus karavīrus, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 50 karavīri.

Pulks bija novietots Daugavpilī, divi tā eskadorni – Jelgavā.

Bez pulka krūšu zīmes eskadroniem bija savas nozīmes eskadronu standartu veidā.