Vidzemes divīzija

4. Valmieras kājnieku pulks

No 1919. gada 18. februāra sācis formēties kā 1. Valmieras kājnieku pulks, no 7. augusta nosaukums – 4. Valmieras kājnieku pulks. Piedalījies cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. No 1920. gada 24. oktobra marta garnizona dienestā Rīgā. Brīvības cīņās krituši 70 pulka karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 178 karavīri. 

 

4. Valmieras kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā apzeltīts (vēlāk oksidēts sudraba) ovāls vainags ar reljefām ozollapām, lejā tas savienojas ar metāla lenti. Virs vainaga divas sakrustotas šautenes ar stobriem uz augšu. Starp šauteņu durkļiem uzlikta nacionālā starainā kokarde ar trim zvaigznitēm burta "L" laukumā (vēlākā variantā – kokardei mazāks formāts, tas laukumā nav burta "L", tikai vienmērīgi izvietotas trīs zvaigznītes). Virs šautenēm uzlikts angļu tipa vairogs ar sarkanbaltsarkani emaljētu virsmu, uz tas uzlikti 4. Valmieras pulka iniciāļi – burta "W" ielokā cipars "4". Krūšu zīme apstiprināta 1920. gada 30. novembrī.

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks R. Kasparsons.

 

5. Cēsu kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā ar nosaukumu 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta – 5. Cēsu kājnieku pulks. Piedalījies cīņās pret Bermontu. No 1921. gada marta garnizona dienestā Rīgā. Brīvības cīņās krituši 120 pulka karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 98 karavīri. 

 

5. Cēsu kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā balti emaljēts ordeņa tipa krusts ar zeltītu metāla malas joslu. Nozīme nedaudz izliekta. Krusta centrā uzlikts sarkani emaljēts medaljons ar zeltītu dubultaploku. Medaljona laukumā uzlikts zeltaina metāla cīnītājs ar paceltu zobenu, nokaujot pūķi. Uz krusta zaru laukumiem uzraksti zeltītā krāsā: "5.C – 1919 – 1920 – 23/III". Starp krusta zariem reljefi sudraba stari.

 

Krūšu zīme apstiprināta 1921. gada 20. janvārī.

Apstiprinu un atļauju 5. Cēsu k. p. karavīriem nēsāt sekošu krūšu nozīmi pēc iesniegtā parauga: balts emaljēts krusts zeltītam malām ar uzrakstu "5. C., 1919., 1920., 23. marts" krusta galos zelta iegriezumā, krusta 4 starpās sudraba stari un virs krusta sarkans emaljēts disks ar zelta cīkstoni vidū.

6. Rīgas kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 27. jūlijā kā 4. Siguldas kājnieku pulks, no 5. augusta nosaukums – 6. Rīgas kājnieku pulks. Piedalījies cīņās pret Bermontu, 1920. gada oktobrī pārdislocēts uz Rīgu. Brīvības cīņās krituši 74 karavīri, ievainoti 434, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 117 karavīri. 

 

6. Rīgas kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā stilizēts zeltainas krāsas saules atveids ar reljefiem liesmveida stariem, kas veido ovālu. Uz saules vertikāli uzlikts šķēps ar asmeni uz leju. Šķēpa rokturis pāriet saules staru līniju. Uz roktura šķērša ugunskrusts, zobena asmens apakšējā daļā zeltīts cipars "6". Sauli puslokā ietver reljefi lauru un ozola zari. Nozīme apstiprināta 1922. gada 8. aprīlī.

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks R. Zariņš.

 

Vidzemes artilērijas pulks

Pulks dibināts 1919. gada 19. jūlijā. Pēc Brīvības cīņām 1920. gada 16. maijā tika pārvietots uz Rīgu. 

 

Vidzemes artilērijas pulka krūšu nozīmes pamatā ažūrā veidots Vidzemes heraldisks simbols – grifs ar šķēpu ķetnā uz krustotiem lielgabalu stobriem. Grifam uz kreisā pleca uzlikts burts "V" (Vidzeme). Aizmugurē vītņu veida piestiprinajuma kājiņa ar diska veida aizdari. Izmērs – 52 x 37 mm. Pulka krūšu nozīme apstiprināta 1922. gada 20. februārī.