Kurzemes divīzija

Starp vienības identitātes pazīmēm Latvijas armijā bija uzpleču nozīmes, vienību karogi, vienības krūšu nozīmes. Karogs ir vienības patstāvīguma simbols, uzpleču zīme ir armijas vadības noteikta formāla vienības atšķirības zīme, bet krūšu zīme ir lieta,kas liek karavīram sajust kopību ar citiem tās īpašniekiem un kuras dizains ļauj izpausties vienības īpašajam garam.

Krūšu zīmes parasti ļāva nēsāt pēc viena gada dienesta vienības rindās, tās izgatavoja par savu naudu un to nēsāšana nebija obligāta.

1. Liepājas kājnieku pulks.

Pulks saformēts 1919. gada 10. augustā, piedalījies cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. No 1920. gada septembra atradās Liepājā garnizona dienestā. Brīvības cīņās krituši 76 karavīri, ievainoti 169, bez vēsts pazuduši 58, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots 91 karavīrs. 

 

1. Liepājas kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā zeltainas krāsas metāla šķēps, no tā uz trim pusēm iziet zeltaini reljefa stari, starp stariem trīs balti emaljētas piecstaru zvaigznes. Nozīmes centrā uzlikts sarkanbaltsarkani emaljēts medaljons ar zeltainu metāla aploku. Medaljona laukumā zeltītas krāsas metāla burti "L P" un romiešu cipars "I" (1. Liepājas pulks). Nozīme apstiprināta 1921. gada 30. augustā.

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks R. Zariņš.

 

2. Ventspils kājnieku pulks

2. Ventspils kājnieku pulks saformēts 1919. gada 8. augustā. No 1920. gada oktobra atradās Liepājā, kara ostā. Brīvības cīņās krituši 75 karavīri, bez vēsts pazuduši 20, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 94 karavīri. 

 

2. Ventspils kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā astoņstūru oksidēta sudraba zvaigzne ar reljefiem stariem. Tās centrā uzlikts medaljons ar balti emaljētu virsmu, kuru ieskauj zilas emaljas josla ar pulka devīzi zeltainā metālā: "Wisu preekš Latvijas" (varianti "Wiss prieksch Latvijas" un "Visu par Latviju"). Uz baltā vidus laukuma uzlikts zeltainā metāla burts "W" un romiešu cipars "II" ta ieskāvumā. Uz zvaigznes augšējā un apakšējā stara uzlikts pulka dibināšanas datums metālā: uz augšējā – "8.VIII", uz apakšējā – "1919". Nozīme apstiprināta 1921. gada 12. martā.

Nozīmei ir variants: nozīme tāda pati, tikai vidus sarkani emaljēts un ierobežots ar baltu apli, uz kura uzraksts "Wisu prieksch Latvijas", centra "WII", nav gada skaitļa

 Pulka krūšu nozīmes meta autors – 2. Ventspils kājnieku pulka leitnants E. Smilga.

3. Jelgavas kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 16. augustā, piedalījies cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. No 1920. gada 9. novembra garnizona dienestā Jelgavā. Brīvības cīņās krituši 74 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 56 karavīri. 

 

3. Jelgavas kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā stilizēts ugunskrusts ar balti emaljētu virsmu un zeltītām malām, vertikāli krustām pāri zeltīts šķēps. Krusta centrā, virs šķēpa, uzlikts sarkani emaljēts vairogs ar balti emaljētu diagonālu joslu augšējā kreisajā malā. Uz vairoga – augšējā kreisajā stūrī uzliktas trīs zeltainas piecstaru metāla zvaigznītes, zem joslas Jelgavas pilsētas simbols – brūnganzeltaina metāla brieža galva. Virs vairoga uz šķēpa uzlikta zeltaina metāla uzlecoša saule ar liesmveida stariem, saules laukumā burta "L" iekļāvumā trīs zvaigznītes. Starp krusta zariem oksidēts sudraba ozollapu vainags ar reljefu lapu rakstu, uz tās apakšējās daļas iegravēts pulka dibināšanas datums: "16.VIII" un "1919". Uz krusta sānu zariem emaljā zeltīti vai sudrabaini 3. Jelgavas kājnieku pulka iniciāļi: "3.J." uz viena, uz otra – "K.P." metālā. Nozīme apstiprināta 1921. gada 5. aprīlī.

 

Pulka krūšu nozīmes meta autors – 3. Jelgavas kājnieku pulka leitnants P. Blauss.

13. Tukuma kājnieku pulks

Pulks izveidots no Landesvēra (oficiāli – Latvijas vācu zemessargi) 1920. gada 1. aprīlī. 1922. gada 21. aprīlī iekļauts kā 3. bataljons 7. Siguldas kājnieku pulkā un pārstāja pastāvēt. Latvijas vācu zemessargi Brīvības cīņās kā kritušus zaudēja 139 karavīrus, ievainotus 84 karavīrus, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 38 karavīri. 

 

Pulka krūšu nozīmes pamatā Ruperta tipa krusts, nedaudz izliekts, virsma balti emaljēta ar gaiši zilām emaljētam malas joslām un sudraba svītriņām ierobežotu malu. Centra uzlikts sudrabots metāla gotiskais vairogs ar melni emaljētu burtu "T" virs tā. Uz burta kajas uzlikts mazāks gotiska tipa vairogs, emaljēts sarkanbaltsarkanā krāsā. Virs krusta, zem sudrabota vairoga, vertikāli novietots šķēps ar asmeni uz leju. Uz vertikālajiem krusta zariem emaljā: augšējā – cipars "13", apakšējā – gada skaitlis "1920" melnā krāsā. Nozīme apstiprināta 1922. gada 22. martā.

 

 

 

13. Tukuma kājnieku pulka nozīmei līdzīga ir Landesvēra krūšu nozīme.

 

Latgales partizānu pulks 

 

Latgales partizānu pulks izveidots 1919. gada 5. jūlijā no Balvu partizānu nodaļas. Visu Brīvības cīņu laiku pulks atradās Latgales frontē. 1922. gada 23. februārī kā 2. bataljons iekļauts Rēzeknes kājnieku pulkā.

 

Kurzemes artilērijas pulks

Kurzemes artilērijas pulks saformēts 1919. gada 8. oktobrī. 

 

Pulka krūšu nozīmes pamatā uz sakrustotiem lielgabaiem uzlikts balti emaljēts dzelzs krusta tipa krusts ar zeltītu aploku. Krusta vidū Latvijas armijas simbolika – starainā saulīte, tās laukumā burts "L" ar trim zvaigznēm iekļāvumā, apakšējā daļā sarkanbaltsarkana josla. Uz krusta zariem emaljā zeltīti burti: "KAP" un gada skaitlis "1919". Nozīmes izmērs 45×45 mm. Nozīme apstiprināta 1920. gadā.

 

Divīziju pārvaldes 

 

Divīziju pārvalžu krūšu zīmes bija līdzīgas, atšķirīgi bija burti ar pārvaldes nosaukumu, piemēram, KDP – Kurzemes divīzijas pārvalde.