Kājnieku vienības

Mūsdienu bruņoto spēku vienību simbolika, salīdzinot ar vecās Latvijas armiju, ir daudzkāršojusies. Mūsdienu vienībām bez krūšu zīmēm un uzpleču vai atloku zīmēm ir piedurkņu uzšuves un berešu kokardes. Šeit tiks apskatītas vienību piedurknes uzšuves un kokardes, atstājot krūšu un atloku zīmes citam laikam.

Sužu izlūkdesanta bataljons

Sužu izlūkdesanta bataljons pastāvēja no 1992. gada līdz 2000. gadam.

Izlūkdesanta bataljons tika izveidots ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr.74 1992. gada 30. aprīlī. 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT). 2000. gadā pārveidots par 1. kājnieku bataljonu.

 

Izlūkdesanta bataljona karavīri savas vienības zilās bereti varēja saņemt tikai pēc noteiktu pārbaudījumu veikšanas. Kokardē ir burti LRAS — Latvijas Republikas Aizsardības spēki.

 

 

 

Sužu izlūkdesanta bataljona uzšuvē gandrīz vai vienīgo reizi mūsdienu Bruņotajos spēkos bija izmantota tradicionālā latviešu karavīru simbolika — austoša saule.

 

Baltijas bataljona Latvijas rota

1995. gadā sākās Baltijas valstu projekts — internacionāls bataljons, kura uzdevums bija piedalīties starptautiskās miera uzturēšanas operācijās. No katras Baltijas valsts bataljona sastāvā bija pa vienai kājnieku rotai. Pēc Baltijas bataljona uzdevumu maiņas Latvijas rota tika apvienota ar Izlūkdesanta bataljonu, lai izveidotu 1. kājnieku bataljonu. 

 

Baltijas bataljona Latvijas rotas simbolikā ir sikspārnis, līdzīgs elements sastopams pēcpadomju valstu speciālo uzdevumu vienību simbolikā.

 

1. kājnieku bataljons

2000.gada 17. oktobrī tika izveidots 1. kājnieku bataljons, apvienojot Sužu izlūkdesanta bataljonu un Baltijas bataljona Latvijas rotu. Akas zīme kokardē un ozollapu virtenes uzšuvē acīmredzot ir nākušas mantojumā no priekšteču vienībām. 

 

Kokardes gredzena ārējais diametrs — 50 mm. Gredzena iekšējais diametrs — 38 mm. Gredzena platums 6 mm. Uz gredzena ir simetriski izvietotas 12 ozola lapas. Uz gredzena, ar smaili uz augšu ir novietots zobens. Zobena garums — 57 mm. Asmens platums — 6 mm. Gredzena iekšējā laukuma augšējā daļā uz zobena smailes ir novietotas trīs zvaigznes. Zvaigznes izmērs starp diviem stariem — 10 mm. Uz zobena asmens pie spala, gredzena iekšējā laukuma apakšējā daļā ir novietota "akas" zīme. "Akas" zīmes malas garums — 15 mm, platums — 2 mm. "Akas" zīmes iekšpusē uz zobena asmens ir novietots romiešu cipars "I". Cipara garums — 5 mm, platums — 1 mm.

 

 

 

Piedurknes uzšuve tiek izgatavota vairoga formā. Vairoga augstums — 100 mm, platums — 70 mm. Augšējā mala noapaļota. Augšējā malā ir izšūts uzraksts "LATBAT". Burta augstums — 11 mm, platums — 10 mm. Starp citu, visās uzšuvēs uzraksts ir izšūts šķībi — kreisā puse zemāk par labo.

Zem uzraksta uzšuves vidū ir izšūts zobens ar smaili uz augšu. Zobena garums 78 mm, asmens platums — 7 mm. Uz zobena asmens pie spala ir izšūts krāsas rombs ar 10 mm garām malām. Romba vidū ir izšūts romiešu cipars "I". Cipara augstums — 7 mm, platums — 1 mm. Balstoties uz zobena asmens augšējās daļas, ir izšūtas trīs zelta zvaigznes. Zvaigznes izmērs starp diviem stariem — 15 mm. Sākoties no romba apakšas un virzienā uz uzšuves malām un uz augšu, ir izšūtas divas, gaiši zaļas krāsas ozola lapu virtenes. Virtenes beidzas augšējās zvaigznes platāko staru līmenī.

 

2. kājnieku bataljons

2. kājnieku bataljona vēsture sākās 2001. gadā, kad Zviedrija uzdāvināja Latvijas bruņotajiem spēkiem ekipējumu kājnieku bataljona formēšanai. Pavēle par bataljona formēšanu no Mobilo strēlnieku mācību centra izdalītiem karavīriem tika izdota 2002. gada 07. augustā.

 

Bataljona kokardes izmērs ir 40 mm platumā un 55 mm augstumā.

 

 

 

Svētku un ikdienas formas tērpu piedurknes zīme ir vairoga formā ar pelēku fonu un melnu apmalīti (aprakstā apmalīte ir balta), vairoga augstums ir 95 mm un augšdaļas platums — 70 mm. Centrā atrodas 2. kājnieku bataljona simbolika — zaļa ozollapu vainaga apskauts senlatviešu zobens vērsts uz augšu, kuram aizmugurē atrodas divi sakrustoti senlatviešu kara cirvji.

Lauku formas piedurknes zīmē visi elementi ir melnā krāsā uz haki-zaļa fona.

 

 

Sauszemes spēku brigāde

 

Sauszemes spēku brigādes uzšuve. Iespējams, figūra uzšuvē attēlo maršala zizli.

 

Kaujas nodrošinājuma rota

 

Sauszemes spēku brigādes kaujas nodrošinājuma rotas kokardes pamatā ir bronzas krāsas saule, kurai virsū ir sudrabots ozollapu vainags, veidots no 12 atsevišķām lapām. Virsū ar asmeni uz leju vērsts zobens un pakavs, kas ar atvērto malu ir pagriezts 45° leņķī uz kreiso apakšējo stūri un ir aizlikts ar augšējo zaru aiz zobena.

Saules lielo staru diametrs — 52 mm, saules mazo staru garums — 42 mm, ozollapu vainaga ārējais diametrs — 36 mm, vainaga iekšējais diametrs — 24 mm, zobena garums — 45 mm, asmens platums — 4 mm, pakava platums — 20 mm, malas platums — 4 mm.

 

 

 Rotas piedurknes uzšuve: