Brīvības cīņu laika vienības

Neatkarības rota

Viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām – Instruktoru rezerve 1919. gada 5. janvarī tika pārsaukta par Virsnieku rezerves rotu un iekļauta 1. Latviešu atsevišķajā bataljonā. 1919. gada 29. janvarī pārdēvēta par Latvijas Neatkarības rotu. 1919. gada 21. martā rotu pārformēja par Latvijas Neatkarības bataljonu. 

 

Latvijas Neatkarības rotas krūšu nozīmes pamatā zili emaljēta ugunskrusta zīme uz četrstūraina zelta staru fona, uz ugunskrusta zīmes augšējā stara iniciāļi "L.N.R." monogrammas veidā, uz vidējiem stariem uzraksts "SKRUNDA", uz apakšējiem – skaitlis "1919. 29. I.". Zīmes vidū ozollapu vainags no oksidēta sudraba, kura apakšā krāsota ozola vāle un egles runga, vainaga vidū uz zila fona svētuguns ar piecam liesmām uz altāra no trim akmeņiem, uz katra altāra akmens pa vienai zelta zvaigznītei. Nozīmi bija atļauts nesāt visiem karavīriem, kuri bijuši rotas sastāvā.

Nozīme apstiprināta 1921. gada 9. maijā.

 

Cēsu rota

Rota sāka formēties 1918. gada 8. decembrī Cēsīs kā Cēsu pašaizsardzības rota. 1919. gada 5. janvarī pievienojās 1. Latviešu atsevišķajam bataljonam. 1919. gada 21. martā rotu pārformēja par Cēsu bataljonu. 

 

Cēsu krūšu nozīme sastāv no 40×40 mm liela ugunskrusta, kas pārklāts ar sarkanu emalju, ierobežots ar 1,5 mm biezu malu. Šķērsām ugunskrustam krusta galos novietotas vāles ar resgali uz augšu. Uz ugunskrusta uzlikts ozola un lauru lapu vainags, stateniski novietots šķēps ar rokturi uz leju. Virs šķēpa plāksnīte ar gada skaitli "1918"; zem tās, vainaga savienojuma vietā, lente ar uzrakstu "8. XII". Centrā vainaga vidū vairogs, kas dalās divas daļās pa diagonāli. Labā puse pārklāta ar zilu emalju, caur kuru spīd trīs zvaigznītes, kreisā puse pārklāta ar sarkanu emalju, caur kuru spīd roka ar šķēpu.

 

Atsevišķā studentu rota

Rota dibināta 1918. gada 20. decembrī Rīgā no latviešu studentu korporāciju Lettonia, Sellonia, Lettgallia, Tālavija un Fraternitas Moscoviensis dalībniekiem. Līdz rota pievienojās Latviešu atsevišķajam bataljonam 1919. gada 17. februārī, tās karavīri apsargāja Pagaidu valdību. 1919. gada 21. martā rotu pārformēja par Atsevišķo studentu bataljonu. Vēlams to nejaukt ar Bermontiādes laikā izveidoto Studentu bataljonu. 

 

Atsevišķās studentu rotas krūšu nozīme sastāv no dzintara ugunskrusta ar sudraba šķēpu virspusē. Nozīmi bija atļauts nēsāt formas terpa krūšu kreisajā puse, zemāk par citām valsts iestāžu nozīmēm, visiem karavīriem, kuri bija sastāvējuši Atsevišķās studentu rotas sarakstos.

Nozīme apstiprināta 1921. gada 4. oktobrī.

 

1. atsevišķā jātnieku nodaļa

1. atsevišķā jātnieku nodaļa jeb Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa tika saformēta 1919. gada 18. februārī Liepājā. 10. martā nodaļai pievienojās Goldfelda eskadrons. 1919. gada 15. maijā izveidoja 1. kavalērijas divizionu un Artuma-Hartmaņa nodaļa kļuva par tā 1. eskadronu, Goldfelda eskadrons – par 2. eskadronu. 

 

Jātnieku nodaļas krūšu nozīme sastāv no balti emaljēta krusta, ar iepītu tādu pašu mazāku krustu ar sudrabotām malām un uzrakstu (uz lielākā krusta) "VENTA, 3. 1919. MARTS" (nodaļas pirmās kaujas diena). Krusta vidū uz balta emaljas laukuma iniciāļi "K.J.N." (Kalpaka jātnieku nodaļa), ierobežoti ar apli nacionālajās krāsās.

Nozīme apstiprināta 1921. gada 2. februārī.

 

1. inženieru-sapieru rota 

 

1. inženieru-sapieru rotu izveidoja 1919. gada 26. janvārī. 18. jūlijā rotu pārveidoja par 1. inženieru-sapieru bataljonu, bet augustā bataljonu likvidēja un tā rotas pievienoja divīzijām.

 

1. Kurzemes atsevišķais eskadrons 

 

1919. gada augustā 1. kavalērijas diviziona eskadroni tika sadalīti pa divīzijām, 1. eskadrons kļuva par Kuzrzemes divīzijas eskadronu. 1921. gada martā to iekļāva Jātnieku pulkā kā 1. eskadronu.

 

Kurzemes inženieru rota 

 

Kurzemes inženieru rotu izveidoja 1919. gada 8. augustā.

 

Apsardzības ministra J. Goldmaņa pavēle 1921. gada 21. februārī:

Apstiprinu un atvēlu Kurzemes inženieru rotas karavīriem nēsāt sekošu krūšu nozīmi pēc iesniegtā parauga: astoņstūrains balti emaljēts krusts ar sudraba malām, mazliet izliekts uz āru, uz krusta 3 piecstūŗainas zelta zvaigznītes; krusta vidū emaljēts vairogs nacionālās krāsās un virs tā uzlēcoša zelta saule; zem vairoga, pāri krustam, redzami krustoti sudraba cirvis un lāpsta; uz vairoga un saules balts emaljēts burts "K" vairoga apakšējā daļā melni emaljēts jeb iegravēts skaitlis "1919".

Vidzemes inženieru rota 

 

Vidzemes inženieru rota saformēta 1919. gada 26. jūnijā.

 

1. bruņotais divizions 

 

Bruņoto divizionu sāka veidot 1919. gada 14. jūlijā un tas pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad izveidoja Bruņoto auto, Tanku un Bruņoto vilcienu divizionus.

Bruņotā diviziona krūšu zīme apstiprināta 1920. gadā ar Apsardzības ministra 98. pavēli.

 

Troickas bataljons 

 

Troickas bataljons tika saformēts Samarā 1918. gada 1. oktobrī. Latvijā bataljons ieradās 1920. gada 3. oktobrī, no decembra atradās Latgalē apsargājot robežu, 1922. gadā to iekļāva 10. Aizputes kājnieku pulkā.

 

Apsardzības ministra J. Goldmaņa pavēle 1921. gada 21. februārī:

Apstiprinu un atļauju Sibīrijā formētā Latvijas armijas 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) pulka karavīriem nēsāt sekošu krūšu nozīmi pēc iesniegtā parauga: 7 mm plats taisns balts emalja krusts ar 2 gareniskām melnām svītram baltā emaljā. Krusta gali nobeidzas ar divām melnām šķērsstrīpām, uz krusta melna ar baltu iekantējumu emalja platīte ar apzeltītiem izgreznojumiem, kuras vidū vairogs nacionālās krāsās.

Imantas pulks 

 

Imantas pulku sāka formēt 1918. gada 14. novembrī Vladivostokā, Leģendārā varoņa Imantas vārds piešķirts 1919. gada 11. decembrī. 1920. gada februārī un martā pulks atgriezās Latvijā, kur 1920. gada 1. augustā tika izformēts.

 

Augškurzemes partizānu pulks

1919. gada jūnijā nodibinājās partizānu vienības Rubenes, Bebrenes, Aknīstes un Lašu rajonos. 13. jūnijā tie apvienojās Augškurzemes partizānu pulkā. 16. augustā to iekļāva 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. bataljonu.

Kara ministra pavēle 1927. gada 29. jūnijā:

Apstiprinu Augškurzemes partizāņu pulka krūšu nozīmi pēc iesniegtā apraksta un zīmējuma.

Krūšu nozīme sastāv no riflēta oksidēta metāla pamata, 42 mm caurmērā, pār kuru krustojas 44 mm garš zobens, stops un bulta; virs zobena, stopa un bultas ozola lapu vaiņags, ieslēgts divos zeltītos riņķos; iekšējā, 11 mm caurmērā, riņķī zeltīti burti "APP" uz zaļa pamata; ārpus ārējā riņķa četras simetriski novietotas ozola lapas, kuras sniedzas līdz pamata ārējai malai; zem vaiņaga, pāri zobenam, 3 mm plata lente nacionālās krāsās ar zeltītu skaitli "1919".

Studentu bataljons 

 

Studentu bataljons tika izveidots 1919. gada 9. oktobrī, tūlīt pēc Bermonta armijas uzbrukuma. Tajā brīvprātīgi iestājās daudzi rīdzinieki, to starpā studenti, skolnieki un valsts ierēdņi. Pēc cīņu beigām Studentu bataljona karavīrus ieskaitīja Tanku divizionā.

Studentu bataljonu nevajag jaukt ar 1919. gada rudenī vairs nepastāvošo Atsevišķo studentu bataljonu. 

 

 

Komentāri (1)

M. Ozolspasts@uniformologija.lv