Brīvības cīņu atšķirības zīmes

1918. gadā Latvijas armijai nebija iespēju izstrādāt savas atšķirības zīmes. Zināms, ka Atsevišķā studentu rota pirmā ietērpās vienveidīgā tērpā – baltos aitādas puskažokos un Krievijas armijas Adriāna bruņucepurēs. Pārējie Latvijai uzticīgo vienību karavīri nēsāja krievu vai vācu karavīru ietērpu vai arī ikdienas apģērbu.

Apsardzības ministrijas pavēle 1919. gada 28. februārī izsludināja latviešu karavīru formas tērpu. Ietērpa krāsu noteica pelēku; zīmotnes sarkanbaltsarkanā krāsā, cepures kokardi ar austošo sauli. Atmiņās minēts, ka Neatkarības rotas komandieris Jānis Balodis sarkanbaltsarkanās zīmotnes un kokardi nēsāja jau janvārī. Pavēlē paredzēti arī uzpleči ar ieroču šķiru un vienību apzīmējumiem, bet bez sīkāka skaidrojuma.

Atšķirības zīmes apzīmēja ar svītrām un zvaigznēm uz zīmotnēm. Pavēlē noteiktie dienesta pakāpju un amatu apzīmējumi bija:

  Uz zīmotnēm Uz piedurknes
jaunākie apakšvirsnieki  balta svītra  
 vecākie apakšvirsnieki  balta svītra (iespējams, divas)   
 leitnants  viena piecstaru zvaigzne  
 virsleitnants  divas piecstaru zvaigznes  
 kapitans  trīs piecstaru zvaigznes  
 kopvedis  viena četrstūraina zvaigznes  
 pulkvedis  divas četrstūrainas zvaigznes  
 ģenerālis  trīs četrstūrainas zvaigznes  
 nodaļnieks     viena sarkana bulta aplī
 posminieks    divas sarkanas sakrustotas bultas aplī
 dižkareivis (vada komandieris)  divas zelta svītras  divas sarkanas sakrustotas bultas aplī
 posma komandieris    sudraba leņķis
 rotas komandieris    divi sudraba leņķi
 bataljona komandieris    trīs sudraba leņķi
 pulka komandieris    trīs zelta leņķi
 brigādes komandieris    viens plats zelta leņķis ar ozollapām
 divīzijas komandieris     divi plati zelta leņķi ar ozollapām
 armijas komandieris    divi plati zelta leņķi ar sudraba ozollapām

Kā var izlasīt, pakāpju un amatu apzīmējumi ir pretrunīgi un neatbilst vēlāk notiektajiem

Latviešu karavīri 1919. gada pirmajā pusē pieļāva citas raksturīgas atšķirības no vēlākiem noteikumiem. 

 

Baltā svītra uz zīmotnēm varēja būt paralēla apkakles malai; dažreiz virsnieki piecstaru zvaigžņu vietā lietoja četrstarainās vācu armijas zvaigznes vai lika zvaigznes uz zīmotnes viduslīnijas.

Vēl viena raksturīga atšķirības zīme ir plata sarkanbaltsarkana lente ap kreiso roku. Ar 1919. gada 18. marta pavēli arī oficiāli tika noteikts, ka šāda lentei kopā ar cepuri jābūt vienībām, kuras nav apgādātas ar pilnu formas apģērbu.

Ziemeļlatvija

Ziemeļlatvijas armijas atšķirības zīmes izstrādāja neatkarīgi no Kurzemes spēkiem. Projektos dienesta pakāpes, līdzīgi kā Krievijas armijā, apzīmēja uz uzplečiem, tikai ar trijstūrainām zvaigznītēm. 

 

Latviešiem raksturīgas bija sarkanbaltsarkanās kokardes un nacionālo krāsu lentīte vai vairodziņš uz uzplečiem. Tāpat 1. Valmieras kājnieku pulks un 2. Cēsu kājnieku pulks nēsāja rokas apsējus ar uzrakstiem "1. W. k. p." un "2. Z. k. p." un diagonālu sarkanbaltsarkanu lenti. Ar 1919. gada 30. jūlija pavēli Latvijas armijas virsniekiem beidzot tika aizliegts nēsāt Krievijas armijas uzplečus.
 

Pēc apvienošanās

Pēc Latvijas armijas apvienošanas ar 7. augusta un 10. septembra pavēlēm tika noteiktas Latvijas armijas dienesta pakāpes un to apzīmējumi, kādi visumā saglabājušies līdz mūsdienām.

Amatu apzīmējumi uz piedurknēm ar leņķiem tika vēlreiz apstiprināti ar 10. septembra pavēli. 

 

Vada komandierim – viens sudraba leņķis, rotas komandierim – divi sudraba leņķi, bataljona komandierim – trīs sudraba leņķi, pulka komandierim – trīs zelta leņķi, divīzijas komandierim – viens plats zelta leņķis ar ozollapām.

Vēl ar šo pavēli tika noteiktas kara ierēdņu pakāpes. 

 

Kara laika ierēdnis – trīsstaru zvaigzne, trešās sķiras kara ierēdnis – sudraba rozete, otrās sķiras kara ierēdnis – divas sudraba rozetes, pirmās sķiras kara ierēdnis – trīs sudraba rozetes.

Sanitārie virsnieki dzelteno zvaigznīšu vietā nēsāja baltas zvaigznītes un saucās sanitārais virsleitnants, sanitārais kapteinis utml. 

 

Kārlis Ulmanis, kurš tobrīd pildīja Ministru prezidenta un Apsardzības ministra amatus un kopā ar citiem valstsvīriem bija iestājies Studentu bataljonā bermontiešu uzbrukuma laikā. 1919. gada 16. novembrī, kad cīņas pret Bermontu bija pārgājušas uz Zemgali, K. Ulmanim tika piešķirts īpašs apzīmējums – trīs ozollapas uz kareivja zīmotnēm.

Jātnieki

Brīvības cīņu laikā zīmotņu krāsa nebija ieroču šķiras apzīmējums, kā tika noteikts vēlāk, tomēr atšķirīga krāsa bija dažu jātnieku vienību apzīmējums. 1919. gada 1. aprīlī tika noteikts, ka 1. eskadrons nēsā cepures ar sarkanu aploku un baltiem iemalojumiem, bet 2. eskadrons – ar dzeltenu aploku un baltiem iemalojumiem. Šajā pavēlē vēl nebija noteiktas atšķirīgas eskadronu zīmotņu krāsas, tomēr vēlēk tādas radās. 

 

Izveidojoties Jātnieku pulkam, Kurzemes eskadronam zīmotnes un cepuru aploki bija sarkani, Vidzemes eskadronam – dzelteni, Latgales eskadronam – balti, Zemgales eskadronam – aveņu krāsas, Latgales partizānu pulka eskadronam – melni.

 

Komentāri

M. Ozolspasts@uniformologija.lv