Pirmā latviešu karaspēle (Linde, 1995. g.)

Pati pirmā latviešu karaspēle bija publicēta žurnālā "Vīri" 1995. gadā.

Lindes karaspēle

Deviņdesmito gadu žurnālu "Vīri" es atceros ar patīkamām atmiņām. Žurnāls mūsu dienās ir pilnīgi aizmirsts, kaut arī tas ieņēma svarīgu nišu Latvijas kultūras telpā, kura kopš tiem laikiem ir palikusi neaizpildīta (oficiālos Aizsardzības ministrijas izdevumus nav vērts ņemt vērā).

Kā tika rakstīts uz vāka, "Vīri" bija žurnāls par "pasauli no spēka un gribas viedokļa". Žurnālā varēja lasīt par vīrišķīgām lietām, kādas nu tās toreiz iedomājās redakcija.

Vīrišķīgās lietas bija Latvijas armija, citas spēka un aizsardzības struktūras, ar karu saistīta vēsture, civilā aizsardzība, rīcība ekstremālās situācijās, militāri ārzemju jaunumi, intervijas, viedokļi par vīrišķību un Latvijas aizsardzību. Jā gan, tajā diemžēl nevarēja atrast jaunākās vīriešu modes tendences, labākās nodarbošanās bērna kopšanas atvaļinājumā tēviem vai vīrišķīga ēdiena receptes. Paredzami, ka žurnāls vairījās no kritiskiem viedokļiem par bruņotajiem spēkiem un problēmu risinājumu meklēšanas – kaut arī problēmas bija milzīgas.

Žurnāla redaktors bija Jānis Lejiņš, nu pazīstamais rakstnieks. Atis Klimovičs rakstīja reportāžas tieši no Čečenijas (latviešu simpātijas Pirmā Čečenijas kara laikā pilnībā atradās čečenu pusē). Turpinājumos tika publicēts Viktora Suvorova "Akvārijs".

"Vīri" neiznāca ilgi. Pēc pirmajiem četriem numuriem 5. un 6. iznāca apvienotā numurā, tad žurnāls pārstāja pastāvēt.

Numurs ar spēli ir virspusē

"Vīros" bija daudz labu lietu. Bet pati labākā – pirmā plašai publikai spēlējama latviešu karaspēle.

Spēle bija publicēta "Vīru" 3. numurā (1995. gadā), ar papildinājumu 4. numurā. Karaspēles autors ir Herberts Linde (Amerikas latvietis, arī citu rakstu autors "Vīros"). Karaspēlei nosaukuma nav, žurnālā tā tika saukta vienkārši par "Kara spēli".

Spēlē brūnā armija uzbrūk pelēkajai zemei, kas atrodas uz pussalas. Spēles lauks ir sadalīts sešstūros, pa kuriem kustas brūnas un pelēkas tanku un kājnieku brigādes.

Spēles noteikumi ir vienkārši. Gājiens sākas ar brūnās puses kustības fāzi, tai seko kaujas fāze, tad seko pelēkā spēlētāja kustības un kaujas fāzes. Spēle ilgst 10 gājienus.

Nonākšana pretinieka kontrolzonā nozīmē kauju. Ja kaimiņos ir divas pretinieka vienības, kauja būs ar abām – ja gribas, spēle ļauj sarīkot milzīgu lielkauju ar gandrīz vai visu vienību piedalīšanos.Kaujas atrisinās, saskaitot kopīgos uzbrukuma un aizsardzības punktus, noapaļojot punktu attiecību un tad metot parasto sešstūra kauliņu. Karaspēlēs plaši lietotā kolonnu nobīdes metode spēlē izmantota netiek – visu izšķir punktu attiecība. Kaujas iznākumi ir pieci, proti, uzbrucējs iznīcināts, uzbrucējs atkāpjas, izmaiņa, aizsardzība atkāpjas, aizsardzība iznīcināta (apzīmēti tabulā ar UI, UA, IZ, AA, AI). Uzvarai var būt divas pakāpes – taktiskā vai stratēģiskā.

Bez pelēkās un brūnās puses spēlē ir arī zilās puses vienības – tie ir ANO miera uzturētāju spēki. Noteikumu papildinājumā 4. numurā tika doti divi jauni scenāriji, kas ļāva spēlē piedalīties trešajam spēlētājam. Viens scenārijs bija tāds – miera uzturētāju uzdevums ir apturēt karadarbību, izsēžoties jūras krastā un iebīdot savas vājās vienības starp karojošajām pusēm. Kustība caur kontrolzonas lauciņu prasa gandrīz visu gājienu, bet, ja kāds uzdrošinās aizskart miera uzturētājus, zilajiem ir atļauts izmantot ārkārtīgi spēcīgu gaisa spēku eskadriļu, lai uzbrucēju iznīcinātu. Zilais spēlētājs uzvar, ja neviena no pusēm nav guvusi uzvaru.

Otrs scenārijs bija zilo spēku piedalīšanās karā pelēkās zemes atbrīvošanā pēc Korejas kara parauga.

Miera uzturētāji kavē karadarbības attīstīšanos

Miera uzturēšanas scenārijs ir ļoti interesants. Es to nekad neesmu spēlējis, savā laikā es šo scenāriju nevērtēju augstu – galu galā karaspēles mērķis ir karot, ne uzturēt mieru. Tagad ideja par miera uzturēšanas karaspēli man liekas ļoti oriģināla.

Parasto secenāriju es esmu spēlējis vairākas reizes, spēle ir diezgan saistoša. Uzvara parsti tiek pelēkajai pusei. Es nezinu, vai iespēja sarīkot lielkauju, kurā viena puse var zaudēt gandrīz visas savas vienības, ir trūkums vai ne.

Lindes karaspēle sniedz karaspēļu terminoloģiju latviešu valodā – uzbrukuma un aizsardzības spēks, kustības spēja, ģeogrāfisko efektu tabula, kontrolzona utml. Mani šī spēle iepazīstināja ar karaspēļu pasauli, domājams, arī daudzus citus. Tā tagad ir daļa no plašākas spēļu vēstures Latvijā.